Džons Ronalds Rūels Tolkīns bija angļu rakstnieks, dzejnieks, filologs un universitātes profesors, kurš kļuva pazīstams visā pasaulē kā bērnu grāmatas "Hobits" ("The Hobbit"), tās turpinājuma - triloģijas "Gredzenu pavēlnieks" ("The Lord of the Rings"), The Silmarillion un daudzu citu darbu autors.

Tolkīns no 1925. līdz 1945. gadam Oksfordas universitātē bija Rolinsona un Bosvorta anglosakšu studiju profesors, bet no 1945. līdz 1959. gadam bija Mertonas profesors angļu valodā un literatūrā.

Viņš bija tuvs draugs K. S. Luisam - viņi abi bija neformālas literatūras apspriešanas grupas biedri, kura pazīstama kā Inklinga (Inklings).

1972. gada 28. martā Tolkīns no karalienes Elizabetes II saņēmu Britu impērijas ordeni.

Tolkīns tiek uzskatīts par vienu no fantāzijas literatūras aizsācējiem, no viņa darbiem ir ietekmējušies daudzi populāri rakstnieki.

Tolkīnu dzimtas saknes nāk no Saksijas karalistes Vācijā, taču jau kopš 18. g.s. ģimene dzīvoja Lielbritānijā un "ātri kļuva par dedzīgiem angļiem". Uzvārds Tolkien ir angliski pārveidots no vācu Tollkiehn (kas, savukārt, cēlies no vācu tollkühn - pārdrošs).

No mātes puses Tolkīna vecvecāki, Džons un Edīte Safīldi, bija baptisti, kam piederēja veikals Birmingemas centrā. Tajā pašā namā Safīldu ģimene veica dažāda veida uzņēmējdarbību jau kopš 19. g.s. sākuma.

1812. gadā Viljams Safīlds, Tolkīna vec-vec-vectēvs, ierīkoja tur grāmatu un kancelejas preču veikalu, bet 1826. gadā, Tolkīna vecvectēvs Džons tur pat atklāja aizkaru un zeķu veikalu.

1892. Dž.R.R.Tolkīna dzimšana Dienvidāfrikā

1894. Kopā ar māti pārceļas uz Angliju

1908. Iepazīstas ar Edīti

1913. Saderinās ar Edīti

1914. Sākas I Pasaules karš

1915. Tiek iesaukts karā

1916. Apprecas ar Edīti

1917. Sāka rakstīt 'Silmarillion'

1918. Raksta vārdnīcu

1924. Kļūst par Līdsas profesoru

1925. Kļūst par Oksfordas profesoru

1929. Piedzimst meita Prisila

1939. Pabeidz rakstīt 'Hobitu'

1950. Pabeidz darbu 'Farmer Giles of Ham'

1955. Pabeidz 'Gredzenu Pavēlnieku'

1961. Pabeidz 'The Adventure of Tom Bombadil'

1973. Dž.R.R.Tolkīns mirst

Vecumdienas un pensija

Viņa atvaļināšanās laikā, no 1953. gada līdz viņa nāvei 1973. gadā; Tolkīns saņēma augošu publikas uzmanību un literāru slavu. Viņa grāmatu pārdošana bija tik ienesīga, ka viņš nožēloja to, ka nav agrāk aizgājis pensijā. No sākuma viņš aizrautīgi atbildēja uz lasītāju jautājumiem, taču aizvien vairāk sāka apzināties, ka veidojas savdabīgs Tolkīna fanu klubs, īpaši populārs starp hipijiem Savienotajās valstīs. 1972.gada vēstulē viņš nožēlo to, ka kļuvis par kulta figūru, taču raksta:

...pat vispieticīgākā elka deguns nespēj palikt pilnīgi vienaldzīgs pret vīraka saldo smaržu.

Fanu uzmanība bija tik ļoti augusi, ka Tolkīnam nācās izņemt savu telefona numuru no publiskās telefonu grāmatas un ar laiku viņš ar Edīti pārvācās uz Bornmūtas dienvidkrastu. 1972.gadā, Bekinkgemas pilī, karaliene Elizabete II apbalvoja Tolkīnu ar CBE (Britu ordenis).

Edīte Tolkīna nomira 1971.gada 29. novembrī, astoņdesmit divu gadu vecumā un Tolkīns lika iegravēt vārdu Luthien uz kapakmeņa un viņa tika apglabāta Volverkotas kapos, Oksfordā. Tolkīns nomira divdesmit vienu mēnesi vēlāk, 1973. gada 2.septembrī, astoņdesmit viena gada vecumā. Viņš tika apglabāts tajā pašā kapā un viņš lika uz kapakmeņa iegravēt vārdu Beren: