Dzimis Rīgā, tirgotāju ģimenē.

No 1917. gada 4. janvāra - 1918. gada 4. janvārim dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.

1918. gada 20. decembrī brīvprātīgi iestājies landesvērā, tā sastāvā piedalījies kaujās Kurzemē un Rīgas atbrīvošanā, pēc tam pārnācis uz 13. Tukuma kājnieku pulku, cīnījies Latgale.

1920. gada 13. janvārī Latgalē sava vada priekšgalā ieņēma Lokovskojes sādžu, kur saņēma gūstekņus un ieguva trofejas; 16. janvāra uzbrukumā Russkije Tiskadi sādžai atsita ienaidnieka prettriecienu, pēc tam piespieda ienaidnieka pulku bēgt arī no Rušino sādžas. Visu kaujas laiku drosmīgi un aukstasinīgi vadīja savu vienību.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām 13. Tukuma, pēc tam 7. Siguldas kājnieku pulkos.

1939. gada 22. novembrī repatriējies uz Vāciju.

Dzīvojis okupētajā Polijā, Pozenē (Poznaņā), tur arī miris.