Džons Boids Danlops  dzimis Skotijā, bija veterinārārsts un izgudrotājs, kā arī savā vārdā nosauktās Dunlop kompānijas dibinātājs.

Dzimis zemnieku saimniecībā Dreghornā, Ziemeļairšīrā, studējis, lai kļūtu par veterinārārstu Endinburgas universitātes Dick Vet skolā. Šajā profesijā viņš desmit gadus strādāja savās mājās, līdz 1867. gadā pārcēlās uz Daunpatriku, Ziemeļīrijā. Kopā ar brāli Džeimsu viņš izveidoja Dauna veterināro klīniku, bet velāk atvēra savu praksi Belfāstā. Viņš bija Karalienes Viktorijas labs draugs. Vēlāk viņam bija sava veterinārārsta prakse Īrijā.

1887. gadā viņš radīja pirmo praktisko pneimatisko jeb piepumpējamo riepu sava dēla trīsritenim, veica pārbaudes un 1888. gada 7. decembrī to patentēja.

1889 g.  divus gadus pēc patenta ieguves Danlopu informēja, ka patents ir nederīgs, jo skotu izgudrotājs Roberts Viljams Tomsons (1822—1873) šo pasu ideju ir patentējis Francijā 1846. gadā un 1847. gadā ASV. Danlopa patents tika paziņots kā nederīgs, pamatojoties ar Tomsona agrākajiem sasniegumiem.

Danlopa pneimatiskās riepas izstrāde notika svarīgā ceļu satiksmes attīstības posmā. Komerciāla ražošana tika uzsākta Belfāstā, 1890. gada beigās. Danlops savu patentu piešķīra Viljamam Hārvejam Dukro, apmaiņā pret 1500 akcijām topošajā kompānijā un vēlāk ar savu izgudrojumu īpaši daudz nenopelnīja. Danlops mira Dublinā.

Danlopa attēls atrodams uz Ziemeļīrijas Ziemeļu bankas 10 mārciņu naudaszīmes.

Avoti: wikipedia.org