Šķibes Upes-Peižu māju saimnieks.

Par priekšzīmīgu saimniekošanu (viņa Latvijas brūno ganāmpulks bija ne tikai Peižu, bet visas apkārtnes lepnums) viņu apbalvoja kā 1937. gada lielajā lauksaimniecības skatē Jelgavā, tā vēlāk ar Triju zvaigžņu ordeņa 4. šķiru. Upes Peižu lauki sagāja kopā ar Šķibes Kleišiem — prezidenta Ulmaņa brāļa mājām — un ne vienreiz vien Kālris Peize apstaigāja gan savus, gan sava kaimiņa laukus kopā ar prezidentu. Kārlis Peize bija viens no pirmajiem, kas izprata elektrības nozīmi lauksaimniecībā. Viņš nodibināja un vadīja pagasta un apkārtnes elektrības biedrību. Bez tam viņš savu rosmi sabiedriskajā darbā pierādījis, būdams vietējās Lauksaimniecības biedrības kasieris, kā arī ilgus gadus Bērzes draudzes padomes un valdes loceklis. Pagasta vecākā pienākumus viņš pildījis divas reizes: pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules kara vācu okupācijas laikā. 1944. gadā Peize ar ģimeni ierodas Vācijā, līdz izceļošanai uz Kanādu uzturējies Detmoldā. 1949. gada 1. jūlijā trimdas gaitas viņu atved Montreālā, kur kopš Trīsvienības draudzes dibināšnas ir tās padomes loceklis un pērminderis. Pirms gada Peize aizvadīja mūžībā sava dzīves ceļa līdzgaitnieci, ar ko kopā audzinājis divas meitas un dēlu — agronomu, ar kuriem kopā viņš dzīvoja Montreālā, un dēlu — agronomu, kurš palicis Latvijā un pašreiz ir Zaļenieku rajona agronoms. (Latvija Amerikā, 29.03.1958)