2018. gada pavasarī aizsaulē aizgāja Dzidra Legzdiņa, kura visu mūžu nodzīvoja Lapmežciemā un kā īstena novada patriote bija rūpējusies par tā vēsturiskās identitātes saglabāšanu, vadot vietējo muzeju. Savu veco zvejnieku māju, kurā dzīvojušas trīs paaudzes, Legzdiņa novēlēja pašvaldībai ar noteikumu, ka tur iekārtos muzeju. Vietējos iedzīvotājus pārsteidzis Engures novada domes deputātu lēmums māju pārdot izsolē. Tādējādi nelaiķes pēdējā griba netiks izpildīta.

Lapmežciema vietējās sabiedrības aktīviste Ilze Vanaga: "Reiz dzīvoja novada patriote, kura savu māju – vecumvecu iezemiešu, īsteno jūras arāju tradīcijās celtu, novēlēja novada vadībai ar norunu, ka mājā tiks izveidots muzejs. Nepaiet ne pāris gadu, kā nelaiķe guldīta zemes klēpī, mazciemā parādās baumas, dižvīri novada vadībā izdomājuši un pielēmuši, ka māja jāliek izsolē. Interesanta situācija – būdele ta veca, bet zeme zem tās labā vietā – kā nekā jūra blakus, vieta ekskluzīva."

To, ka zvejnieku dzimtas atvase Legzdiņa bijusi Lapmežciemā zināma persona, apliecina arī novada avīzē savulaik ievietotais nekrologs. Pieminēts, ka 2000. gadā viņa sāka darbu Lapmežciema muzejā, tas bijis viņas aktīvākais un radošākais laiks. "Tika aprakstīta un pētīta zvejnieku dzimtu dzīve un darbs, apzināti vietvārdi un apvidvārdi, tā atstājot vēstures liecības nākamajām paaudzēm. Dzidra bija klusa, darbīga, precīza un pacietīga. Viņa ļoti mīlēja savu dzimto pusi un cilvēkus," teikts sēru vēstī.

Lapmežciema iedzīvotājus neviens par lēmumu atstāto mantojumu pārdot nav informējis, tas vienbalsīgi pieņemts Engures domes 28. janvāra sēdē. Tiesa gan, izrādās, ka Legzdiņa savu pēcnāves vēlējumu par muzeja ierīkošanu testamentā nav iekļāvusi un tā bijusi tikai viņas mutiski izteikta vēlme. Līdz ar to pašvaldībai juridiski ir visas tiesības rīkoties ar īpašumu pēc saviem ieskatiem.