Dorofejs Voldajenko ( dz. 1911.gada 11.jūnijā tirgotāja, vecticībnieka Ksenofonta Voldajenko ģimenē kā trešais bērns - 1992.gada 30.aprīlī),krievs.

Ģimenē pirms viņa bija ienācis vecākais brālītis Gurijs Voldajenko ( 1907.17.okt-1908.22.sept),kurš nepiedzīvoja savu 1 dzimšanas dienas jubileju.

Kā arī bija vecākā māsa Vera Voldajenko, kas mira 9 gadu vecumā savam tēvam uz rokām pa ceļam uz slimnīcu no Spāņu gripas 1.pasaules kara laika bēgļu gaitās Ukrainā, Mirgorodā.

Dorofejs brīvi pārvaldīja latviešu valodu un dzimto valodu. Dzīves gaitā, nodibinot ģimeni ar Līviju, kļuva par latvieti pēdējā PSRS tautas skaitīšanas reģistrā 1989.gadā.

Dzīves laikā darbu uzsācis kā tirgotājs, 2.pasaules kara laikā vairākkārtīgi tika iesaukts tajā armijā, kas tobrīd bija okupējusi Rīgu, dienēja par rakstvedi, jo bija vāja redze, lai piedalītos kādās citās armiju operācijās.

Pēc kara tika izsūtīts uz filtrācijas nometni Krievijas ziemeļos, atbrīvots un tika norīkots Rīgā uz darbu rūpnīcā VEF, lai tiktu uzmanīts.

Darba mūžs pagāja kā Sagādes daļas inženierim VEFā, ar daudz izciliem racionalizācijas priekšlikumiem, par kuriem ir saglabājušās apliecības, bija cienīts darba biedru vidū kā apzinīgs darba darītājs.

1992.gada ziemā tika konstatēts audzējs smadzenēs un pēc dažu mēnešu slimošanas mira. Apglabāts dzimtas kapos(" Voldajenko ģimenes kapa vieta ") Rīgā, Ivana ( Jāņa) kapos, kas ir Grebenščikova vecticībnieku draudzes īpašums.

Sieva Līvija,- iepazīta strādājot rūpnīcā VEF par grāmatvedi.Laulībā nodzīvots līdz pat miršanas brīdim.