Dore Rīze no  vecākiem bija mantojusi 2 divstāvu koka namus pretī Gāzes fabrikai Rīgā pie Matīsa kapiem. Grīziņkalna strādniekiem celtie dzīvokļi bija 1 istaba un virtuve, minimālas  ērtības.  30.gados atsaucoties īrnieku prasībai, Rīzeskundze ielas puses mājā iebūvēja pa vienai ūdens tualetei katrā stāvā. Šī uzlabojuma dēļ saimnieces ģimene no profesionāli būvētās sētas mājas pārcēlās uz lēti būvēto ielas māju. Īpašumu nacionalizēja jau 1940.gadā. Kara laikā ielas mājas stūris applūda, vēlāk sapuva. Pēckara padomju laikā savu iespaidu atstāja arī kravas mašīnas, smagais 10.numura trolejbuss;  autobusu parks agrā rītā drāzās garām pa bruģi (saglabātais bruģis Revolūcijas ielas galā skaitījās veltījums revolucionāru piemiņai). 60.gados  ielas māja bija iekļauta avārijas māju sarakstā. To nenojauca,  pārlika pie kategorijas "ветхий дом".

Šodienas iemītnieki nenojauš, ka pēc Dores Rīzes stāstītā, reiz te (131.numura sētas mājā) ciemojušies Rainis ar Stučku: "tādi jauni, jautri cilvēki bija".

D.Rīze bija zaudējusi savu ģimeni. Vīrs beidzis mūžu pašnāvībā. Vecākais dēls Ernests (dz.1903.g.?) pazuda ar vācu armiju. Apraudātais jaunākais dēls Arvīds (pie kura viņa neaizbrauca saņemot ziņu par smago stāvokli)  miris no slimības Krievijā. Pēc 2.pasaules kara šeit 3 pašnāvības īrnieku vidū.

D.Rīzi ļoti stiprināja ticība, ka 1950. būs atbrīvošanas gads, kā bija uzzinājusi no Pāvila draudzes paziņas. Lai izdzīvotu, izīrēja  sava dzīvokļa 2 istabas. 80-gadīgā kādreizējā sv. Pāvila draudzes dāmu komitejas locekle kādu laiku tamborēja sedziņas un nesa uz Matīsa tirgu pārdot. Miliči tur savukārt apkaroja spekulantus. Rīzeskundze mēdza satikties un vāciski parunāties ar iemītniecēm vācietēm Zass jaunkundzi, Bobinska kundzi, arī Zanderiem. No sava loga bijusī saimniece nikni reaģēja, ja kāds iedomājās  apskādēt daudzos ceriņkrūmus.

Brīžiem neganta pēc dabas dzīves laikā, mūža nogalē neilgu laiku pavadīja Krāsotāju ielas pansionātā. Apglabāta Pāvila kapos (tagad Matīsa kapi) vecāku kapavietā. Ar melnu obelisku rotātās kapavietas tuvums kapličai ir liecība tam, ka D.Rīzes ģimene bijusi nozīmīga Pāvila baznīcai (aizmugurē E.Rozenštrauha vecāku kaps atrodas baznīcas pērminderu kapu rindā). Tēvs - Andrejs Robežnieks 1842-1909, māte - Trīne Robežnieks. dz.Vecozol 1835-1926, brālis - Jānis (Johans) Robežnieks 1874-1908.

Denacionalizācijas laikā radiniekiem nav bijusi pietiekami liela interese lai pārņemtu šo īpašumu.