Dāvids Veiss

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
10.04.1879
Miršanas datums:
15.06.1961
Mūža garums:
82
Dienas kopš dzimšanas:
52980
Gadi kopš dzimšanas:
145
Dienas kopš miršanas:
22963
Gadi kopš miršanas:
62
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, miris emigrācijā
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Dzimis  Valgundes pag. Stūrmaņu Līčos kā lauksaimnieka jaunākais dēls. Viņam vēl bijuši pieci vecāki brāļi un māsa. Kā eksterns viņš noliek Jelgavas reālskolas pārbaudījumus un 1900. g. brīvprātīgi iestājās 116. Malojaroslovas pulkā, kas bija novietots Rīgas garnizonā. Te bez viņa vēl dienēja arī vēlākais ģenerālis J. Priede. Pēc gada (1901.) viņš atgriežas vēcāku mājās un drīz pēc tam sāka strādāt Klīves mežsaimniecībā (tās robežās atrodas Ložmetējkalns, kurš šādu nosaukumu ieguva pirmā Pasaules karā, strēlnieku cīņu laikā), kur mācījās mežkopību. 1905. g. to pārtrauc krievu-japāņu karš, kurā Veisu iesauc kā rezerves virsnieku. Pēc kara viņš neatgriežas civilā dzīvē, bet paliek armijā. Pirmo pasaules karu Veiss sāk kopā ar kapt. Jorģi Zemitānu, kas kara pirmajās dienās (1914. g.) degradēts no rotas komandiera amata.

1918. g. beigās Veiss ir atkal Jelgavā. Apmēram 6. decembrī viņš Rīgā pieteicies Studentu rotā, bet noraidīts. Tad organizējis Grīziņkalnā karavīru apmācību šaušanā un bijis par sakaru virsnieku starp latviešu un vācu štābiem. Kļūmīgas sagadīšanās dēļ neticis kalpakiešiem līdz uz Kurzemi, un šo kara posmu noslapstījies pa Rīgu. Bermonta uzbrukuma lai kā V. bija 6. Rīgas kājnieku pulkā. Par kaujām pie Baložu kroga apbalvots ar LKO. Cīņu laikā pie Jumpravmuižas un Zaķu salas, Veisa vadīto frontes sektoru apmeklējis ģen. Apīnis. Pēdējais atcēlis V. no komandēšanas, jo Veiss esot uzbrucis pretiniekam tai laikā, kad apskatījis fronti! Ģen. Balodis izdarījis izziņu, atcēlis degradējumu un paaugstinājis Veisu par kapteini. Īsi pēc iestāšanās Latvijas armijā Veiss kopā ar ģen. Radziņu nodibināja Armijas sporta savienību, un 1920. g. 20. aug. Rīgā Esplanādes laukumā noorganizēja pirmo Latvijas armijas olimpiādi. Pats viņš kopā ar plkv. ltn. Goldfeldu mācīja paukošanu virsniekiem. Astoņus gadus bijis virsnieku kursos grupas komandieris, bet no 1928. —32. g. Daugavpilī 11. Dobeles kājnieku pulkā. Šai laikā bijis arī militārais audzinātājs vidusskolās. 1932. gadā, 50 gadu vecumā, aizgājis no armijas pensijā, bet pēc tam strādājis Tuberkulozes apkarošanas b-bā, Latviešu b-bā un bijis Neiburga namu un vasarnīcu pārvaldnieks.

Vēlāk emigrējis uz ASV, kādu laiku dzīvojis Milvokos, pēc tam Mineapolē.

---

Jelgavas Baložu kapos ir kapa vieta ar pieminekli, uz kura iegravēts Dāvida Veisa vārds. Vai tas būtu šis Veiss?

Avoti: jzb.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas