Dzimis Ādažu pagastā. Beidzis pilsētas skolu Rīgā. 

Krievu armijā iesaukts 1914. gada jūlijā, dienējis 23. Daugavgrīvas cietokšņa rotā. 1915. gada aprīlī paaugstināts par jaunāko unteroficieri. 23. jūnijā iedalīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā vecākā rakstveža amatā. Dienējis līdz 1917. gada augustam, kad palicis Rīgā.

1918. gada 18. decembrī brīvprātīgi iestājies landesvērā. pēc tam cīnījies Cēsu rotas rindās Kurzemē un pie Rīgas. 

1919. gada 24. martā kaujā par Kalnciemu, kad Cēsu rota pārgāja Lielupi un zem spēcīgas lielinieku apšaudes bija spiesta apstāties, bet sakari ar citām daļām bija pārtrūkuši, Dāvids nogādāja ziņojumus par kritisko stāvokli bataljona komandierim, pēc tam ar pavēlēm atgriezās pie savējiem, tā sekmēdams Kalnciema ieņemšanu.

1919. gada. 4. oktobrī pārcelts par vecāko rakstvedi uz Latgales partizānu pulku, 31. oktobrī paaugstināts par karalaika ierēdni.

Atvaļināts 1921. gada 17. aprīlī. Dzīvojis Jaunlatgalē, nodarbojies ar tirdzniecību.

1922. gada 27. augusta naktī nomaldījies no ceļa un iebraucis Krievijas teritorijā, kur arestēts. Miris Pleskavas cietumā.

Avots : lkok.com