Daina Skadmane

Daina Skadmane (19.03.1990 - 21.11.2013)

Vairāk informācijas publiskajā enciklopēdijā - Vikipēdija: https://lv.wikipedia.org/wiki/Daina_Skadmane un Wkiprogress: http://www.wikiprogress.org/index.php/Daina_Skadmane

Daina Skadmane [1] ir dzimusi 1990. gada 19. martā Rīgā [2], Latvijā, pazīstama kā jauna, talantīga latviešu māksliniece un Latvijas Mākslas akadēmijas [3] studente, viņas darbi ceļojuši uz dažādām pasaules vietām.[4] 2013. gada 21. novembrī traģiski gāja bojā kopā ar savu tēvu Jāni Skadmani Zolitūdes Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, Latvijā.[5] Daina Skadmane ir dvīņu māsa māksliniecei Andai Skadmanei.[6] Daina Skadmane ir autore "Vēja egle" (Egle vējā) [7] [8] mākslas darbam un vides objektu instalācijai Rīgā, Latvijā.[9] 23 gadīgā Daina atstāja aiz sevis vairāk nekā 800 mākslas darbus, trīs no viņas pēdējiem darbiem ir apskatāmi Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņas mākslas darbi atrodas dažādās valstīs un privātās kolekcijās, kā piemēram, Nobela miera prēmijas laureāta un pasaules slavenā rakstnieka Eli Vīzela (Elie Wiesel) Arhīvā, Hovarda Gotliba Arhīvu Izpētes centrā, Bostonas universitātē ASV (The Elie Wiesel Archive, Howard Gotlieb Archival Research Centre, Boston University, US).[10] Dainas Skadmanes un viņas tēva Jāņa Skadmaņa atdusas vieta ir Rīgas Meža kapos

Dzīvesgājums

Daina Skadmane ir dzimusi 1990. gada 19. martā Rīgā, uzaugusi piecu bērnu ģimenē. Dainas dvīņu māsa ir Anda Skadmane[12], māsa Rūta Skadmane[13], māsa Maija un brālis Mārcis Liors Skadmanis[14], māte Zinta un tēvs Jānis Skadmanis.[15] Dainas vectēvs bija mākslinieks un juvelieris, rotkalis Kondrāts Burka.[16]

Daina Skadmane ir bijusi skolniece Zolitūdes jaunrades centrā, Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Jāņa Rozentāla Mazajā mākslas skolā un Rīgas Amatniecības vidusskolā. No 2012. gada Daina Skadmane sāka studēt vides mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) 2. kursā.[17] Papildus izglītība tika apgūta zem Londonas starptautiskās izglītības asociācijas (Angliski. International Education Society of London), sertifikāts iegūts 2011. gadā.

Apbalvojumi

2013.g. - Diploms par dalību konkursā "Latvijas prezidentūras ES Padomes logo konkurss", Latvija.[18]
2012.g. - Otrā vieta, Viesītes novada konkursā "Logo izgatavošana Viesītes novadam", Sacentās ar kārtas numuru Nr.3, Latvija; Logo attēls;[19]
2008.g. - Favorīta balva, SIA Rīgas meži konkursā "Rīgas mežu pastmarka", Latvija;[20]
2006.g. - Otrā vieta, Latvijas rajonu Vizuālās mākslas olimpiādē, Latvija;
2004.g. - Otrā vieta, Rīgas mežu aģentūras projektu konkursā "Mežs ienāk pilsētā", Latvija;
2004.g. - Pateicības raksts par piedalīšanos 32. Starptautiskajā bērnu mākslas izstādē "Lidice 2004" Čehijā;[21]

Mākslinieciskā darbība

Daina Skadmane kopā ar dvīņu māsu sāka nodarboties mākslu būdamas 5 gadus vecas, ar saviem darbiem piedalijās dažādos starptautiskos mākslas konkursos. Viens no ievērojamākiem dvīņu māsu kopprojektiem bija 14 gadu vecumā pirmā personālizstāde "Dvīņu debija", kas tika izstādīta Starptautiskajā lidostā "Rīga".[22] Daina bijusi talantīga māksliniece ar vairāku personālistāžu pieredzi.[23]

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) vides mākslas katedras vadītājs Jānis Andris Osis [24] atceras, ka Daina bijusi patiesi čakla studente: "Daina bija vienmēr smaidoša, gaišs tēls. Vēlējās paveikt daudz, meitene darija visu ātros tempos, tiešām likās - Daina grib šajā dzīvē daudz izdarīt". Dainai savā īsajā dzīves laikā tas arī izdevies, jo viņas darbi ceļojuši uz dažādām pasaules vietām.[25]

Dainas Skadmanes mākslas darbs "Skyline Christmas" 2003 nokļuva arī Lielbritānijas Kamilla, Kornvolas hercogienes privātā kolekcijā.

Dainas pēdējā vasaras prakse (21.05.2013.-21.06.2013.) Latvijas mākslas akadēmijā bija projekta ietvaros Jaunpiebalgā "Degradētās vides romantika", kopā ar kursa biedriem tika izstrādāts projekts "Elpa Telpā" un vairākas instalācijas Rankas pienotavā, Jaunpiebalgā.[26] Prakses bildes 2013. gadā. Daina Skadmane aktīvi darbojās arī ārpus studiju praksēs, piedalījās Latvijas Nacionālā teātra dekorāciju noformēšanā un sagatavošanā izrādei "Parīzes Dievmātes katedrāle"[27], kā arī praktizējās Latvijas Nacionālās operas dekorāciju darbnīcā.

Mākslas darbi - veltījums Holokausta liecībām Latvijā

Daina Skadmane kopā ar dvīņu māsu 13 gadu vecumā uzsāka veidot unikālu mākslas veltījumu Latvijas sabiedrība, pateicoties Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotājai Tamārai Zitcerei[28] (1947-2014)[29], kura pētija Rīgas geto un Katastrofas vēsturi un nodeva savas zināšanas tālāk skolēniem.[30] Liela daļa mākslas darbu ir unikāli, jo tie ir tapuši uz 60 - 80 gadus veciem papīriem,[31] ļaujot tuvāk pietuvoties laika posmam pirms Holokausta un laika posmam Holokausta laikā.

Viens spilgtākajiem notikumiem Dainas mākslinieciskājā darbībā bija sadarbība ar ievērojamo Krievijas dokumentālo filmu režisoru Vladimir Molchanov,[32] kurš Dainas un viņas dvīņu māsas mākslas darbus filmēja savā starptautiskajā dokumentālajā filmā "Rīgas geto melodijas", 2006[33] (angliski - Melodies of the Riga ghetto),[34] (krieviski - Мелодии Рижского гетто) - video[35].

2005.g. Mākslas piemiņas izstāde Žanim Lipkem,Rīgas Krievu drāmas teātrī;[36]

Mākslas darbi - veltījums Holokausta liecībām Latvijā tika izstādīti arī izglītojošā vēstures iztādē "Rīgas geto" Rīgas domē 2006. gadā.[37]

Vairāki viņas darbi un to kopijas ir aizceļojuši uz dažādiem pasaules mākslas, kultūras un piemiņas centriem ASV, Izraēla, Čehija, Krievija un Vācija.

Divi no Dainas mākslas darbiem atrodas Krievijas dokumentālo filmu režisora Vladimir Molchanova (krieviski - Влади́мир Молча́нов) privātajā kolekcijā Krievijā.

Divi no dvīņu māsu mākslas darbiem "Landscape scene" 2006[38] un "Rumbula" 2003[39] atrodas pasaules pazīstamā Holokausta izdzīvojušā Nobela miera prēmijas laureāta, ebreju izcelsmes amērikāņu rakstnieka Eli Vīzela (Elie Wisel) Arhīvā, Hovarda Gotliba Arhiva Izpētes centrā, Bostonas universitātē ASV (The Elie Wiesel Archive, Howard Gotlieb Archival Research Centre, Boston University, US), kurā glabājas arī dažādas liecības no tādiem pasaules pazīstamiem cilvēkiem kā ( angliski - Bette Davis, Gene Kelly, Martin Luther King,Einstein Papers Project) u.c.

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, Latvijā

Notikušajā Zolitūdes traģēdijā lielveikalā "Maxima" 23 gadu vecumā bojā gāja Daina Skadmane[40] [41] un viņas tēvs Jānis Skadmanis.[42]

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, pašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, ir traģisks negadījums, kas notika 2013. gada 21. novembrī apmēram plkst. 17.41. "Maxima" lielveikalā Priedaines ielā 20 (krustojumā ar Anniņmuižas ielu), Zolitūdē, Rīgā. Tā rezultātā bojā gājuši 54 cilvēki (to skaitā 3 glābēji, vairāki veikala darbinieki un citi), kā arī vairāki desmiti tikuši ievainoti.[43] Kopējā nogruvuma plat\iba bija apmēram 1500 m2. Šī ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.[44] [45] Tāpat šī upuru skaita ziņā ir viena no lielākajām traģēdijām celtniecības objektos Eiropā pēdējo 20 gadu laikā.[46]

Pēc 21.11.2013.

Vēja egle

"Egles funkcija ir cilvēkam ļaut pasauli uztvert ārpus rāmjiem, jo ne visam ir jābūt loģiski saistītam. Egle ir dinamiska, jo pakļaujas dabas ārējiem faktoriem, piemēram, vējam, tās uzdevums ir radīt arī netveramības sajūtu." tā par savu projektu rakstīja Daina Skadmane.[47]

2013. gada 6. decembrī festivāla "Ziemassvētku egļu ceļš" ietvaros pie Kongresu nama Kronvalda parkā tika izstādīta Dainas Skadmanes projekts "Vēja egle".[48] [49] [50] [51] Rīgas domes Izglītības un kultūras departamenta pārstāve Indra Vilde presei norādija, ka sākotnēji Dainas veidoto egli bija paredzēts novietot netālu no VEF Kultūras pils, taču, ņemot vērā notikušo traģēdiju, tika nolemts to novietot Kronvalda parkā, netālu no mākslinieces augstskolas, lai viņas veidotā mākslas instalācija kalpotu kā piemiņas vieta Dainas un citu Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo piemiņai.[52] Vides objekts izveidots pēc Dainas radītajām skicēm. Egli veidoja autores izvēlētā kompānija - SIA "Reverb Scenery Production".[53]

Laikraksts "Latvijas Avīze" raksturo Dainas Skadmanes instalāciju "Vēja egli", "Vēja egle no dažādiem skatu punktiem izskatās atšķirīgi: apejot tai apkārt, var notvert mirkli, kad sakarinātās sudrabainās bumbas veido egles siluetu. Atziņa: pasaule ir netverama un daudzveidīga, viss atkarīgs no tā, no kuras puses raugāmies."[54]

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vides mākslas katedras vadītājs Jānis Andris Osis portālam Kasjauns.lv stāsta, ka LMA ir liels prieks, ka izstādīts arī Dainas projekts. "Darbs ir ļoti izjusts, un smalks, ar minimālistiskiem izteiksmes līdzekļiem panākts vizuāli skaists efekts". Osis atzīst, ka akadēmijā gan starp studentiem, gan mācībspekiem dzimusi ideja Dainas projektu realizēt kā piemiņas memoriālu, pārprojektējot to lielākos izmēros, izvietojot Zolitūdē, traģēdijas vietā, taču tas vēl esot idejiskā līmenī.[55] [56]

Latvijas Valsts prezidenta Ziemassvētku apsveikuma kartīte 2013.g.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš Dainas "Vēja egles" skici iekļāva savā Ziemassvētku apsveikumu kartītē. Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums Ziemassvētkos tika izsūtīts ārvalstu prezidentiem un Latvijas sabiedrotajiem.[57] Apsveikums, Apsveikuma kartītes attēls.[58] "Vēja egles" apsveikuma kartīte tika ierindota no interesantāko valsts vadītāju Ziemassvētku apsveikumiem 2013. gads Lielbritānijas laikrakstā "Telegraph".

Latvijas Pasta piemiņas aploksne, zīmogs un pasta marka 2014.g.

Atsaucoties biedrības Zolitūde 21.11. lūgumam, Latvijas Pasts izdeva speciālo aploksni, kura veltīta Zolitūdes traģēdijas piemiņai un kuras dizainā izmantots traģēdijā bojāgājušās Dainas Skadmanes "Vēja egles" dizaina motīvs.[59] [60] Speciālā aploksnes un zīmoga autore ir Anda Skadmane, aploksne izdota 800 eksemplāru tirāžā.[61] [62]

2014. gadā 20. novembrī Latvijas Pasta centrā "Sakta"[63] piedaloties traģiskjā nelaimē bojāgājušo cilvēku tuviniekiem un Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, notika katastrofas upuru piemiņai veltītas Latvijas Pasta aploksnes apzīmogošana "Atceries Zolitūdi".[64] Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai veltītās pastmarkas, kuras nebija pieejamas pārdošanā, tika mainītas pret ziedojumiem piemiņas grāmatai.. Biedrības "Zolitūdes 21.11." pārstāve Regīna Ločmele skaidroja, ka gan pastmarkas, gan arī aploksnes, kas ir izstrādātas pēc traģēdijā bojā gājušās jaunās mākslinieces Dainas Skadmanes dizaina motīviem, izveidotas, lai pieminētu traģēdijas upurus. Skadmanes instalācijas "Vēja egle" dizains papildināts ar putnu attēliem, kas simbolizē bojāgājušo dvēseles, norādija Ločmele.[65]

Dainas jaunākā māsa Rūta Skadmane "Šis darbs sastāv no vairākām bumbiņām, un, kad vējš pūš, tās ļoti skaisti mirgo un izstaro miera gaismu. Šī aploksne tiek veltīta visiem 54 ģimeņu upuriem, kā arī simbolizē cerību par drošu valsti nākotnē...".[66]

Valsts prezidents simbolisko pasta sūtījumu adresēja Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA), jo pastkartes dizainā iekļauts traģēdijā bojāgājušās LMA studentes Dainas Skadmanes veidots dizaina motīvs "Vēja egle". Šīs motīvs kā piemiņas un cieņas apliecinājums visiem traģēdijā bojā gājušajiem tika izmantots arī Valsts prezidenta 2013. gada Ziemassvētku apsveikuma dizaina pamatā.[67] Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, nosūtot aploksni LMA, tādā veidā viņš vēloties saglabāt akadēmijas bijušās studentes piemiņu.[68] Savukārt biedrība "Zolitūde 21.11." pirmās vēstules kā pateicību par izrādīto atbalstu sūtījusi Valsts prezidentam, kā arī Latvijas Pastam.[69]

Mākslas darbi grāmatā "Es izdzīvoju Rumbulā"

Dainas Skadmanes un viņas dvīņu māsas Andas mākslas darbi - veltījums Holokausta liecībām Latvijā tika iekļauti Frīdas Mihelsones (Frida Michelson) biogrāfiskajā liecību grāmatā "Es izdzīvoju Rumbulā".[70] [71] [72] [73]Gramatā tika ieļauti četri mākslas darbi, ievērību guvušais Dainas Skadmanes mākslas darbs "Pēdējais skatiens", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra, 2003. gads, "Frīda", grafika, 2004. gads, "Rumbula", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra, 2004. gads un Andas Skadmanes mākslas darbs "Bezizeja", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra, 2004. gads.

Atzīmējot Starptautisko Holokausta upuru piemiņas dienu, 2015. gada 27. janvārī notika Frīdas Mihelsones grāmatas "Es izdzīvoju Rumbulā" (latviešu val.) atvēršana. Frīda Mihelsone ir viena no retajām izdzīvojušajām aculieciniecēm par drausmīgajiem Rumbulas notikumiem, kad 1941. gada 30. novembra un 8. decembra akcijās tika iznīcināti 25 tūkstoši ebreju. Grāmatas atklāšanā savā uzrunā Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben-Jākova teica: "Iztulkojot Frīdas stāstu latviski un izplatot to skolās un biblotēkās, mēs turpinām pildīt viņas zvērestu - stāstīt dzīvajiem par visu, ko Frīda redzēja".[74]