D.Rozenberga – Tunce dzimusi Rundālē tautskolotāja ģimenē. Pēc Rundāles pagasta skolas beigšanas viņa mācījās Jelgavas meiteņu ģimnāzijā, bet pēc tam dziedāšanu Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā. Jau 1910. gadā Dagmāra Rozenberga-Tunce kopā ar komponistiem Jurjānu Andreju, Jāzepu Vītolu un Alfrēdu Kalniņu piedalījās latviešu 5. dziesmusvētku koncertā, kur dziedāja viņu jaunākos darbus. 1910. gadā jaunā māksliniece iestājās Pēterburgas konservatorijā un beidza 1916. gadā ar brīvmākslinieces grādu. Šajā laikā norisinājās arī dziedātājas koncertdarbība Pēterburgā, Maskavā, Harkovā, Novgorodā un citās pilsētās, protams, arī Rīgā.

No 1918. gada sākās D. Rozenbergas-Tunces gaitas Latvju operā, kas kļuva par Latvijas Nacionālo operu. Pirmās latviešu operas Alfrēda Kalniņa "Baņutas" pirmuzvedumā 1920.g. 29.maijā dziedāja Baņutu. Nacionālajā operā viņa darbojās līdz 1923. gadam, dziedāja dramatiskā soprāna partijas: Elizabeti (Tanheizerā), Zentu (Klīstošā holandietī), Elzu (Loengrīnā), Izoldi (Tristanā un Izoldē), Līzu (Pīķa dāmā). Pēc tam galvenokārt dziedāšanas skolotāja Rīgas Tautas konservatorijā.

Rīgas Meža kapos kopēja kapavieta ar Rūdolfu Tunci un Annu Tunci. Kapa piemineklī iegravēts nošu raksts un uzraksts:

                                           Melodijas gaišiem soļiem staigā

                                           Mūzikas klosteros svētos.