Čingizs Aitmatovs bija viens no Mihailam Gorbačova tuviem palīgiem un arī domubiedriem perestroikas politikas veidošanā.

1986. gadā viņš dibināja Isikula forumu, ko radio «Brīvā Eiropa» atzīmē kā būtisku sasniegumu dialoga veidošanā Rietumu un padomju intelektuāļu starpā. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Č. Aitmatovs turpināja strādāt, gan rakstot grāmatas, gan pildot diplomāta pienākumus.

Savos darbos Aitmatovs, rakstot sociālistiskā reālisma manierē, savos darbos iesaistīja mītus un folkloras stāstus; sintezēja tos ar reālistiskām un arī zinātniskās fantastikas sižeta līnijām. Padomju kultūras vēsturē īpaši zīmīgi ir divi viņa romāni — «Un garāka par mūžu diena ilgst» un «Pieresvieta»( Плаха), kuros risinātās tēmas, piemēram, par vēsturisko atmiņu, atbildību, cilvēcību, ekoloģiju, ir bijušas aktuālas allaž, taču vēlīnais padomju posms tiem piešķir īpašu kontekstu. Pagājušā gadsimta 80. gados Č. Aitmatovs bija viens no pirmajiem, kas Padomju Savienībā publiski (at)sāka runāt par Staļina noziegumiem.

Viņš publiskajā runā iedzīvināja arī mankurta jēdzienu. 

Mankurts ir vergs, kas neatceras pagātni un ir uzticīgs saimniekiem, ideāls pakļautais, jo nekad nesacelsies pret pastāvošo kārtību. «Mankurts» parādās romānā «Un garāka par mūžu diena ilgst». Tajā leģenda par gūstekni, kam spīdzināšanas dēļ laupīta atmiņa un kas neatpazīst pat savu māti, izmantota par traģisku alegoriju ar sava laikmeta diktētajām vērtībām. Romāna varonim Jedigejam laikmets prasa kļūt kā visiem, par kārtīgu padomju cilvēku, patiesībā mankurtu, un viņš, īsti nezinot, kā lai to dara, turas pretim, jo nevēlas atteikties no tradīcijām un morāles.

Rakstnieka diplomātiskā karjera sākās perestroikas laikā, kad M. Gorbačovs Č. Aitmatovu iecēla par Padomju Savienības sūtni Beniluksa valstīs. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Č. Aitmatovs turpināja diplomātisko dienestu un kļuva par Kirgīzstānas sūtni Beniluksa valstīs, Francijā, NATO un UNESCO.

Aitmatova darbi ir tulkoti vairāk nekā 170 valodās un UNESCO viņa darbus ir atzinusi par vieniem no pasaulē vairāk lasītajiem mūsdienu autoru sacerējumiem. 

Čingiza Aitmatova zināmākie darbi : 

• "Sarežģītā pāreja (Трудная переправа, 1956)
• "Aci pret aci" (Лицом к лицу, 1957)
• "Džamila" (Джамиля, 1958)
• "Pirmais skolotājs" (Первый учитель, 1962)
• "Kalnu un stepju stāsti" (Повести гор и степей, 1963)
• "Ardievu, Gulsari!" (Прощай, Гульсары!, 1966)
• "Baltais kuģis" (Белый пароход, 1970)
• "Uzkāpšana Fudzi" (Восхождение на Фудзияму, 1973)
• "Un garāka par mūžu diena ilgst..." (И дольше века длится день, 1980)
• "Pieresvieta" (Плаха, 1988)

Viņš 79 gadu vecumā nomira Vācijā. Tika apbedīts blakus savam tēvam Atabejitas memoriālajā kompleksā, kas tika celts Staļina upuru piemiņai. Č. Aitmatova tēvs, viens no pirmajiem kirgīzu izcelsmes padomju amatpersonām, Staļina veikto «tīrīšanu» laikā tika pasludināts par tautas ienaidnieku, apvainots «buržuāziskā nācionālismā» un 1938. gadā nogalināts

Avoti: Radio "Brīvā Eiropa", Mosties.org

*************************

Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs valstī izsludinājis nacionālās sēras sakarā ar rakstnieka Čingiza Aitmatova nāvi, ziņo "Interfaks".

Sēru diena Kirgizstānā būs sestdien, kad notiks aizlūgums un bēres. Aitmatovs tiks apglabāts "Ata-Beit" memoriālajā nekropolē, kur ir apbedīts arī viņa tēvs - kirgīzu valsts un partijas darbinieks Torekuls Aitmatovs.

Jau ziņots, ka otrdien 79 gadu vecumā rakstnieks mira Vācijas pilsētā Nirnbergā. 16. maijā ar diagnozi "nieru mazspēja" viņš tika hospitalizēts Kazaņā, bet pēc trim dienām no turienes pārvests uz Nirnbergas klīniku.

Trešdien uz Vāciju pēc rakstnieka mirstīgajām atliekām dosies viņa radinieki un bēru organizēšanas komisijas locekļi.

Pasaules slavu Aitmatovs iemantojis ar stāstiem "Džamila", "Ardievu, Gulsari!", "Kad pasaka beigusies (Baltais kuģis)", "Agrās dzērves", "Raibais suns, kas skrien gar jūras malu" un romāniem "Un garāka par mūžu diena ilgst", "Pieresvieta".

Tikai maija beigās kļuva zināms, ka Tjurku valodu valstu kultūras ministru padome Aitmatovu nominējusi Nobela prēmijai literatūrā. Nobela prēmijas komiteja kandidātu vārdus tura slepenībā, bet pasaules prestižākās balvas tiks pasniegtas oktobrī.

    www.DELFI.lv

***