Čārlzs Augusts Lindbergs jaunākais (angļu: Charles Augustus Lindbergh Jr.; bija amerikāņu aviators, pirmais, kurš vienatnē pārlidoja pāri Atlantijas okeānam, 1927. gada 20. un 21. maijā maršrutā Ņujorka—Parīze.

Čārlzs Lindbergs piedzima Detroitā, Mičiganas štatā, ASV, zviedru ieceļotāja un koledžas pasniedzējas ģimenē. Lindbergs vecākais bija kongresmens, pacifists, kas protestēja pret ASV piedalīšanos Pirmajā pasaules karā.

Mazais Čārlzs jau no mazotnes interesējās par tehniku. Dēļ vecāku šķiršanās, Čārlzs bieži mainīja skolas, kurās mācījās. Pabeidzis skolu viņš iestājās Viskonsīnas Universitātē inženiermehānikas fakultātē.

1922. gadā, pēc diviem gadiem, Čārlzs universitāti pameta un iestājās Linkolnas lidotāju skolā, Nebraskā.

Savu pirmo lidojumu Lindbergs veica ar divvietīgo biplānu Lincoln-Standard "Tourabout". Tomēr divdesmit gadus jauno studentu nepielaida pie vienvietīgās lidmašīnas pilotēšanas, jo tādai lidmašīnai bija nepieciešama saziņas iekārta avārijas situācijām, kas dārgi maksāja. Bet Lindbergam naudas nebija pat mācību turpināšanai. Lai gūtu nepieciešamās iemaņas un nopelnītu naudu, Čārlzs pameta Linkolnas lidotāju skolu un devās ceļojumā pa ASV.

Lindbergs daudz nodarbojās ar izpletņlēkšanu, izpildot dažādus trikus. Viens no viņa mīļākajiem trikiem bija lēciens ar izpletni no lidmašīnas, kas lidoja ar ātrumu 90 jūdzes stundā. Šie triki piesaistīja publikas uzmanību un drīzumā Čārlzs kļuva pazīstams ar pseidonīmu Mazulis Lindbergs. Pēc gada viņš iekārtojās lidmašīnu garāžā par mehāniķi.

Ziemā viņš atgriezās tēva mājā Minesotā un nelidoja apmēram pusgadu. Viņa pirmais solo lidojums notika tikai 1923. gada maijā, kad Lindbergs ieradās Džimija Kārtera reģionālajā lidostā, bijušā armijas treniņu laukā. Viņš par 500 dolāriem iegādājās biplānu JN-4 Jenny un jau pēc pusstundas pilota pavadībā izmēģināja to gaisā.

1919. gadā ņujorkietis Reimonds Orteigs piedāvāja 25 tūkstošus dolāru balvu pirmajam lidotājam, kurš nolidos bez nosēšanās no Ņujorkas līdz Parīzei. Cenšoties iegūt šo naudas balvu bojā gāja un tika ievainoti vairāki lidotāji.

Lindbergs nolēma iegūt šo naudas balvu, tomēr viņam bija nepieciešama nauda, lai sagatavotos lidojumam. Viņš pārliecināja deviņus uzņēmējus no Sentluisas palīdzēt ar finansēm. Pēc Ryan Airlines pasūtījuma tika uzbūvēta speciāla lidmašīna — vienmotora monoplāns. Lidmašīnas veidošanas procesā piedalījās arī pats Lindbergs. Jauno lidmašīnu nodēvēja par Spirit of St. Louis.

1927. gada 10. un 11. maijā, Lindbergs izmēģināja lidmašīnu, nolidojot no Sandiego uz Ņujorku, nakšņojot Sentluisā. Lidojums ilga 20 stundas un 21 minūti. Nolidotais attālums bija 5800 kilometri.

Tā paša gada 20. maijā, pulksten 7:52, Lindbergs startē no Rūzveldfīldas (Gārdensitija, Longailenda, Ņujorka) un 21. maijā, pulksten 17:21 (pēc Parīzes laika — 22:21) piezemējās Leburžē lidostā.

Par transatlantisko pārlidojumu Čārlzs Lindbergs tika apbalvots ar Lidojumu nopelnu krustu, kļūstot par pirmo cilvēku, kas apbalvots ar šo apbalvojumu.

1927. gadā Lindbergs izdeva grāmatu "Mēs", kurā detaļās izklāsta par savu transatlantisko pārlidojumu. Aeronautikas attīstības Daniela Gugenhaima fonda vārdā Lindbergs veic pārlidojumu pāri ASV. Lindbergs strādāja vairākās aviokompanijās par tehnisko konsultantu.

1927. gada decembrī pēc ASV valdības lūguma Lindbergs veica lidojumus uz Latīņamerikas valstīm amerikāņu brīvās gribas simbolizēšanai. Meksikā viņš iepazinās ar Annu Spenseri Morovu, Amerikas Savienoto Valstu vēstnieka Dvaita U. Morova meitu, kura 1929. gadā kļuva par viņa sievu. Čārlzs iemācīja sievai vadīt lidmašīnu. Laulātais pāris veica pārlidojumu ekspedīcijas visā pasaulē, sastādot dažādām aviokompānijām jaunas maršrutu shēmas.

1932. gada 1. martā tika nolaupīts pusotru gadu vecais Lindberga dēls. Vecāki saņēma izpirkuma prasību 50 tūkstošu dolāru apmērā, kas tika samaksāts, tomēr bērns mājās neatgriezās. Apmēram pēc desmit nedēļām tika atrasts puisīša līķis: patiesībā bērns jau bija nogalināts dažas stundas pēc nolaupīšanas.

Pateicoties tam, ka izpirkuma nauda tika izmaksāta tā saucamajos "zelta sertifikātos", kuru derīguma termiņš beidzās 1933. gadā, jau 1934. gadā aizturēja iespējamo slepkavu Bruno Hauptmanu. Hauptmana rokraksts sakrita ar rokrakstu no izpirkuma prasības vēstules. Tika atrasti arī citi pieradījumi, tomēr apsūdzētais tā arī neatzina savu vainu. Hauptmana sieva un darba devēji apgalvoja, ka slepkavības brīdī Bruno atradies Ņujorkā.

Zvērinātie atzina Bruno par vainīgu cilvēka nolaupīšanā un slepkavībā un 1936. gada 3. aprīlī Hauptmans tika sodīts ar nāvi uz elektriskā krēsla. Mūsdienu vēsturē arvien vairāk vēsturnieku, kriminālistu un neatkarīgo izmeklētāju Bruno Hauptmanu atzīst par nevainīgu. Lindberga bērna nolaupīšana, nedaudz savādāka traktējumā, kļuva par pamatu Agatas Kristi romānam "Slepkavība Austrumu ekspresī" (1934).

1974. gadā tika uzņemta tāda paša nosaukuma mākslas filma.

Traģēdija kļuva par sensāciju. Reportieri, fotogrāfi un citi ziņkārīgie pastāvīgi apgrūtināja Lindbergu. Viss beidzās ar to, ka 1935. gadā Lindbergs kopā ar sievu un vecāko dēlu Džonu pārcēlās uz dzīvi Eiropā.

Eiropā Lindbergu uzaicināja Francijas un Vācijas valdības uz aviācijas ražotņu apskati. Viņu pārsteidza Vācijas aviācijas ražotņu augstā attīstība.

1938. gadā Hermanis Gērings pasniedza Lindbergam Vācijas Ērgļa ordeni, kas Savienotajās Valstīs izraisīja pamatīgu sašutumu, aviatoru apvainoja nacisma ideoloģijas atbalstīšanā.

Pirmskara gados un Otrā pasaules kara sākumā (līdz tajā iesaistījās ASV), Lindbergs atbalstīja nacistiskās Vācijas darbību, vēršoties pie ASV ebrejiem ar aicinājumiem "nevelc tautu karā" un tamlīdzīgiem.

1941. gadā viņš kļuva par vienu no vadošajiem Pirmās komitejas pārstāvjiem, protestējot pret brīvprātīgo Amerikas iesaistīšanos Otrajā pasaules karā. Vēlāk Lindbergs kļuva par tehnisko konsultantu un lidotāju izmēģinātāju Forda un Apvienotās aviobūves korporācijas kompānijai.

Pēc 1941. gada Pērlhārboras bombardēšanas Lindbergs iesniedza prasību par viņa atjaunošanu kara dienestā, ko noraidīja pats ASV prezidents.

1944. gada aprīlī Lindbergs, kā vienkāršs Savienoto Valstu armijas un flotes padomnieks, devās uz frontes līniju Klusajā okeānā. Viņš veica apmēram 50 kaujas izlidojumus.

Pēc kara Lindbergs strādāja par ASV Gaisa spēku štāba priekšnieka konsultantu.

1954. gadā prezidents Dvaits Eizenhauers Lindbergam piešķīra ASV Gaisa spēku brigādes ģenerāļa pakāpi. Arī Pan American World Airways pieņēma darbā Lindbergu kā konsultantu.

1953. gadā Lindbergs izdeva grāmatu "Sentluisas gars". Grāmata ieguva Pulicera prēmiju. Šajā laikā viņš daudz ceļoja un interesējās par Āfrikas un Filipīnu tautu kultūru.

1960. gadu beigās viņš atkal atgriežas pie sabiedriskās darbības, īpaši iesaistoties kuprvaļu un zilo vaļu aizsardzības kompānijā.

Čārlzs Augusts Lindbergs jaunākais nomira no vēža, savās mājās Havaju salā Maui, 1974. gada 26. augustā.

1978. gadā tika publicēta viņa autobiogrāfija un viņa darbu kolekcija.