Čārlzs Bukovskis bija vācu- amerikāņu dzejnieks, novelists un stāstu autors. Savos darbos viņš ietekmējās no kultūras, ekonomikas, sociālās atmosfēras viņa dzimtajā pilsētā Losandželosā. Stāstos spilgi iezīmējās uzsvars uz parasto amerikāņu dzīvi, alkoholismu, attiecībām ar sievietēm un darba apstākļiem.

Bukovskis sarakstīja tūkstošiem dzejoļu, simtiem īso stāstu un sešus romānus, beigās publicējot vairāk nekā sešdesmit grāmatu.

Čārlzs dzima Vācijā. Viņa māte bija vāciete, bet tēvs amerikāņu karavīrs.

1930.gadā ģimene apmetās uz dzīvi Losandželosā, kur Čārlza tēvs un vectēvs jau agrāk bija strādājuši un dzīvojuši. Šajā laikā ģimenei klājās grūti, jo tēvs bija bezdarbieks, kas arī noveda pie tā, ka mazais Čārlzs cieta no fiziskas un emocionālas vardarbības par katru mazāko nodarījumu.

Bērnībā Čārlzs bija ļoti kautrīgs un sociāli neaktīvs. Apkārtējie bērni viņu bieži apsmēja viņa apģērba dēļ, kuru viņa vecāki lika valkāt. Lai gan viņš cieta no disleksijas, skolā viņa mākslas darbi tika ļoti augstu novērtēti.

Tīņa gados Čārlza draugs Viljams Baldijs iepazīstināja viņu ar alkoholu. Kā vēlāk viņš pats raksta "Alkohols man palīdzēs samierināties ar dzīvi".

Pēc Losandželosas vidusskolas absolvēšanas viņš iestājās Losandželosas pilsētas koledžā, kur viņš apguva mākslu, publicistiku un literatūru. Vēlāk viņš pārcēlās uz Ņujorku, lai sāktu karjeru kā rakstnieks.

1944.gada 22.jūlijā Bukovskis tika arestēts Pensilvānijā, kur viņš tajā laikā arī dzīvoja. Apcietinājumā viņš pavadīja 17 dienas. 16 dienas vēlāk viņš izgāzās psiholoģijas eksāmenā, kas bija obligātā daļa no pieejas dienestam.

Bukovska darbi tika iespiesti avīzēs sākot no 1940.gada līdz pat 1990.gadam. Šīs poēmas un stāsti vēlāk tika pārpublicēti Black Sparrow Press. Savus stāstus viņam pašam patika arī lasīt publiski radio stacijā KPFK. Kā svarīga sastāvdaļa visā publiskās lasīšanas procesā bija alkohola lietošana pirms radio pārraidēm.

1970. gadā viņa ienākumu līmenis bija pietiekami liels, lai pārstātu savus darbus lasīt publiski.

Viņš bieži runāja par Losandželosu, kas bija viņa mīļākā tēma.

Kādā 1974.gada intervijā viņš teica "Jūs dzīvojat šajā pilsētā visu savu dzīvi, un jūs pazīstat katru prostitūtu uz ielas stūra, no kurām ar aptuveni pusi jums jau ir bijis sakars. Kopš es šeit dzīvoju, man vienmēr ir bijusi sajūta, ka tieši šeit ir mana īstā vieta. Man bija pietiekoši daudz laika, lai iepazītu šo pilsētu un es nespēju iedomāties nevienu citu vietu uz šīs pasaules, kur es varētu būt."

1994.gada 9.martā Bukovskis nomira no leikēmijas, neilgi pēc viņa pēdējās izdotās noveles 73 gadu vecumā.