Novakarē Dzeņa ģimnāzijas vadība saņēmusi traģisku vēsti par 14 g. v. skolnieku Broņislavu Javoišu. Viņš atrasts dzīvoklī miris ar šāviena brūci deniņos. Javoišs ģimnāzijas 5. klasē uzskatīts par vienu no centīgākiem audzēkņiem. Atzīmes mācībās viņam bijušas ļoti labas. Ģimnāziju Javoišs apmeklējis kārtīgi, skolas vadība par viņu bijusi labos uzskatos. Javoiša vecāki — tēvs Boļeslavs un māte Paulīne — strādājuši par tirgotājiem sīkumtirgū. Tur viņiem piederējuši vairāki tirdzniecības galdi. Pēc mācībām Javoišs vienmēr apmeklējis māti viņas darba vietā un palīdzējis tirgoties. Tikai vakar Javoiša brīnījusies, ka dēls ilgi kavējas. Viņa pēcpusdienā bijusi mājās, bet Broņislavu nesastapusi .Nokrēslā, it kā ļaunu nojauzdama, sieviete sūtījusi savu otru dēlu Boļeslavu meklēt brāli. Viņš devies ua L. Kalēju Ielu Nr. 33. Šajā namā Javoišu laulātais pāris nomājis mazu jumta dzīvoklīti. Boļeslavs aizgājis līdz dzīves vietai un atradis dzīvokļa durvis noslēgtas. Uz vairākkārtējiem klauvējieniem neviens neatbildējis. Durvis attaisītas ar citu atslēgu. Ieejot dzīvokli, Boļeslavs saucis pēc brāļa. Bijis klusums. Tad viņš steidzies otrā mazākā istabiņā, kas bijusi Iekārtota Javoišu abiem dēliem. Ieejot telpā, atklājies satricinošs skats. Vecākais dēls ieraudzījis savu brāli pie gultas asiņu peļķē sakņupušu guļam.
Boļeslavs J., redzēdams brāli mirušu, steidzies uz sīkumtirgu, kur sēru vēsti pateicis mātei. „Tas nevar būt!', izsaukusies sieviete un steigusies uz mājām.
Par notikumu nekavējoties ziņots policijai. Kārtības sargi, ierodoties notikuma vietā, jaunekli atraduši mirušu no šāviena deniņos. Lode bijusi iešauta no labās puses un iestrēguši galvā. Skolniekam bijis mugurā mētelis, kas norādījis, ka viņu nāve pārsteigusi tūlīt pēc ieiešanas istabā. Arī revolveris tuvumā nav atrasts. Šie apstākļi radījuši aizdomas, ka notikusi slepkavība, kādēļ izziņas turpināšanu pārņēmusi kriminālpolicija.
Notikuma vietā ieradās ari mūsu laikraksta līdzstrādnieks. Tajā laikā kriminālerēdņi bija izbraukuši uz sīkumtirgu, lai sameklētu nošautā zēns tēvu, bet citi uzraudzības iestāžu ierēdņi sīki iepazinās ar notikuma vietu. Javoiša dzīvoklis atrodas pēdēiā stāvā, kādēļ uz trepēm bija nostādīti kārtības sargi. Tie nevienu privātpersonu uz dzīvokli, kur atrada nošauto skolēnu, nelaida. Pēc dažām stundām, kad sīki bija izpētīta telpa, līķi noveda morgā, bet dzīvokli aizzīmogoja. Līdz lietas noskaidrošanai bez nošautā zēna tēva aizturēja arī viņa brāli un māti. Pēdējā ceļā uz kriminālās policiias pārvaldi visu laiku vaimanāja par mīļotā dēla nāvi: „Tā ir nelaimīgākā diena manā mūžā. Ko lai tagad iesāku bez sava Broņislava!"
Kā mums papildus ziņo, tad dzīvokli pārmeklējot, čuguna krāsnī atrastas vairāku šāvienu pēdas. Interesējoties, kā tie cēlušies, nošautā skolnieka brālis paskaidrojis, viņi ar Broņislavu, vecākiem mājās neesot, trenējušies šaušanā. Abi zēni iegādājušies mazkalibra revolveri. Jaunekļi spēlējuši slepenpolicistus un šāvuši mērķī - čuguna krāsniņā. Revolveris, ar kuru šauts krāsnī, vēlāk atrasts noslēpts us skapja augšas. Noskaidrots, ka no šī revolvera šāviena miris arī Broņislavs Javoišs. Līdz ar to viņa nāvē pielaižamas 3 varbūtības: skolnieks nošauts, noticis nelaimes gadījums, vai arī viņš izdarījis pašnāvību. Pagaidām izdevies izdibināt, ka no šīm varbūtībām ticamākās ir divas pēdējās. Jāpiezīmē, ka šāviena bridi revolveris atradies ļoti tuvu skolnieka galvai.
Tas it kā norādītu uz pašnāvību, bet nesaprotami, kādēļ Javoišs nav atstājis nekādu ziņu par pašnāvības iemesliem. Domājams, ka jau šodien izdosies at-risināt skolnieka mīklaino nāvi.

Avots: "Rīts", 30.01.1938