Boriss Vasiļjevičs Spaskis (krievu val.: Бори́с Васи́льевич Спа́сский) (30. I.1937 – 27.II.2025). 10. pasaules čempions šahā (1969.–1972. g.).

Tēvs – ievērojams Kurskas guberņas krievu pareizticīgo priesteris, Valsts domes deputāts un aktīvs Krievu Tautas savienības biedrs Vladimirs Aleksandrovičs Spaskis.

Būdams kopš bērnības ļoti apdāvināts, Spaskis iemācījās spēlēt šahu 5 gadu vecumā. Ir uzstādījis rekordus kā jaunākais padomju spēlētājs, kurš sasniedzis 1. sporta klasi, meistarkandidāta un lielmeistara kategoriju.

Piedalījās pasaules čempionāta mačā 1972. gadā, kur Borisu Spaski pārspēja amerikānis Bobijs Fišers. Šis mačs ir viens no vispopulārākajiem šaha vēsturē – saukts par gadsimta maču. Tas noritēja aukstā kara kulminācijā un simbolizēja abu lielvaru – PSRS un ASV politisko konfrontāciju.

Daudzkārtējs PSRS čempions un ilggadējs PSRS izlases dalībnieks šaha olimpiādēs. 1976. gadā emigrēja uz Franciju, kur spēlēja zem Francijas karoga, 1978. g. kļuva par Francijas pilsoni. Spaskis 1992. gadā zaudēja neoficiālā revanša mačā pret Fišeru.

Spaskis bija precējies trīs reizes, laulībās kopā piedzimusi viena meita un divi dēli. Borisa Spaska jaunākā māsa Iraida Spaskaja ir četrkārtēja PSRS čempione krievu dambretē un pasaules vicečempione simtlauciņu dambretē.

Politisko uzskatu ziņā raksturojis sevi kā pārliecinātu monarhistu, arī padomju gados.