Boriss Bērziņš bija latviešu gleznotājs, grafiķis, zīmētājs un pedagogs. LZA goda loceklis 1994.g.

Strādājis eļļas, temperas, akvareļa, pasteļa tehnikā visos glezniecības žanros.

"Mani interesē plastiskums. Muguru gleznojot, zīmējot, mani piesaistīja sievietes figūra, kas atgādināja zemes reljefu – kā pakalni Vecpiebalgā... Vispār ar figūrām, kur ir izteikta stipra forma, tāpat kā klusā dabā ar sižetisku motīvu, var parādīt lielu izjūtu skalu – sēdoša figūra var radīt vitālu, priecīgu iespaidu, var robustu un smagnēju, pat dramatiski saspringtu... Vispār mani ārkārtīgi interesē it kā vienveidīga mugura, bet dažādās situācijās – pieslējusies pie krēsla, ieģērbta krūšturī vai apģērbta, tā pati muguras forma ir tik dažāda, ka man nekad nav garlaicīgi to gleznot. Bez tam pleci, viduklis – forma nekad neatkārtojas. Ne tikai apaļš, apaļš, bet tas apaļums ir dažāds. Tas ir interesantākais un grūtākais".

No 1947. līdz 1952. gadam Boriss Bērziņš mācījās Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā,  no 1952. līdz 1959. gadam — Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā.

1959.gadā beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (diplomdarbs – „Plostnieki”, vadītājs Eduards Kalniņš).

Darba gaitas:

1957 strādājis žurnālā „Dadzis” ,

1959-1960  kombinātā „Māksla”

kopš 1963 Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs

kopš 1977 -docents

kopš 1986 - profesors

Kopš 1955. gada piedalījās izstādēs.

No 1961. gada - Mākslinieku savienības biedrs.

Sarīkojis vairākas personālizstādes Latvijā un ārpus tās, piedalījies grupu izstādēs Rīgā, Maskavā, Viļņā, Pēterburgā, Polijā, Vācijā, Francijā, Anglijā un daudzviet citur pasaulē.

1979. gadā Bērziņš ieguva 2. godalgu un 1983. gadā – 3. godalgu starptautiskā zīmējumu izstādē Anglijā.

Kopš 1988.gada vadīja Mākslas akadēmijas  Glezniecības radošo darbnīcu Rīgā;

No 1997. gada – Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.

2000. gadā saņēmis Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par mūža ieguldījumu mākslā.

Triju Zvaigžņu ordeņa ieguvējs.

Ar 2002. gada 1. februāra testamentu visus savus darbus novēlējis Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Apbedīts Rīgā, Meža kapu Mākslinieku kalniņā

Mākslinieka sieva — Rasma Bruzīte ir tēlniece.

Portreti:

Suvenīri

Avoti: wikipedia.org, Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 1995, 1.daļa, 59.lpp