Dzimusi Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Beigusi Rīgas 4. vsk. (1948), LVU Filol. fak. (1953). Strād. par instruktori Saulkrastu raj. kult. namā (1953-54), bibliotekāri 2. Rīgas pils. b-kā (1954-61), b-kas pārzini (1961-67) un zin. līdzstr. ZA Val. un lit. inst. (1967-86), bibliotekāri Latvijas Nac. b-kā (1987-93). Pirmajās publikācijās (kopš 1950) risināti galvenokārt b-ku darba jautājumi. Zinātniskajā darbā pievērsusies lit. vēst. problēmām, īpašu uzmanību pievēršot līdz tam maz apzinātajam J.Raiņa bērnu dzejoļu grāmatu tapšanas procesam, folklorai kā viņa bērnu dzejoļu ierosmes avotam. Publicējusi vairākus J.Raiņa daiļrades izpētei nozīmīgus rakstus par viņa darbu (bērnības epa "Saules gadi", komiskā epa "Septiņi malēnieši" u.c.) tapšanas gaitu no sākotnējās ieceres līdz visai aršķirīgam realizējumam. Sagatavojusi tekstus un komentējusi J. Raiņa Kopotu rakstu zin. izd. 4. sēj. (1978), piedalījusies 7. sēj. (1979) un 2.-3. variantu sēj. (1979-82) tekstu sagatavošanā un komentēšanā. Sagatavojusi tekstu P. Rozīša rom. "Valmieras puikas" izdevumam (1988, arī sar. priekšvārdu, krievu val. 1989, arī pēcvārdu). Public. periodikā rakstus gk. par J. Raini un 20.-30. gadu latv. nelegālo literatūru. Arī pēc aiziešanas pensijā turpinājusi zinātniski pētniecisko darbu, arhīvos apzinot J.Raiņa Kopotu rakstu zin. izdevumā minētās personas, kuru izpēte rakstu sagatavošanas laikā nebija iespējama.
Bijusi ārkārtīgi pedantiska, neatlaidīga, enerģiska un asprātīga.

Dēls - filologs un mākslas zinātnieks profesors Jānis Kalnačs.