Bernhards Loze (vācu: Bernhard Lohse, 1928 — 1997. gada 29. marts) bija vācu luterāņu mācītājs, teologs un baznīcas vēsturnieks. Dzimis 1928. gadā kā jaunākais no četriem bērniem Dr. Valtera Lozes (Walther Lohse) un viņa sievas Dr. Minas Lozes, dzimušas Bareletas (Mina Lohse, geb. Barrelet) ģimenē. Tēva specializācija bija vēsture un jaunās valodas, māte strādāja par angļu filoloģijas pasniedzēju universitātē. Jau agrā bērnībā ieinteresēts lingvinistikā un vēstures jautājumos.

1947. gadā B. Loze uzsāka studijas Hamburgas universitātes evaņģēliskās teoloģijas fakultātē, kur arī studijas noslēdza. Uz viņu lielu iespaidu atstāja tādi sava laika slaveni pasniedzēji kā baznīcvēsturnieks Hanss fon Kempenhauzens (Hans von Campenhausen, 1903 — 1989), Jaunās Derības pasniedzējs Martins Dibēliuss (Martin Dibelius, 1883 —1947) Hamburgā, Jaunās Derības pasniedzējs Joahims Jeremiass (Joachim Jeremias, 1900 — 1979) un baznīcvēsturnieks Hermanis Dēriess (Hermann Dörries, 1895 — 1977) Gotingenē. B. Loze studējis arī Bristolē un Kembridžā un 1952. gadā Gotingenē aizstāvējis doktora disertāciju un uzsācis darbu pie H.Dēriesa. Līdzās akadēmiskajai darbībai, jau1953. gadā Bernhards Loze uzsācis kalpošanu Hamburgas baznīcā. Kalpošanas sākumā iepazinies ar Anneloti Štraiteli (Annelotte Schtreitel), ar kuru apprecējies 1955. gadā. Laulībā dzimuši trīs dēli - Reinhards, Joahims un Andreass. Līdz pat aiziešanai pensijā 1992. gadā Bernhards Loze bija Hamburgas universitātes baznīcas vēstures un vēstures teoloģijas profesors. Bernhards Loze miris 1997. gada 29. martā. Loze ir sarakstījis vairākas nozīmīgas grāmatas, tulkotas arī citās valodās.

Avots: wikipedia.org