Dzimusi Laidzes pagasta Tūķos, Talsu apriņķī, 1910. gada 8. oktobrī mežsarga Ādama un Minnas (dzim. Rozenberga) Bērziņu piecu bērnu ģimenē: Anna, Marija, Kārlis, Lilija un Austra. Jaunākajai Austrai māti jāzaudē jau 8 gadu vecumā. Izglītības gaitu ceļā nonāk Jelgavas skolotāju institūtā un to pabeidz 1930. gadā. Darbojas par skolotāju Dārtas pamatskolā, Jelgavā. Austra var lepoties ar skaistu soprāna balsi. Līdztekus skolotājas darbam mācās klavieru spēli un dziedāšanu Jelgavas tautas konservatorijā un beidz 1932. gadā. Mūzikā, diriģēšanā papildinās arī privāti. 1935. gadā apprecas ar agronomu Nikolaju Andersonu. Ģimene sakuplo ar divi meitām un dēlu: Judīte (prec. Vāgnere), Irēne (prec. Puķīte) un Pauls. 1939. gadā izceļo uz Meklenburgu Vācijā, bet 1941. gadā atgriežas Rīgā un darbojas par skolotāju līdz 1944. gadam, kad atkal bēgļu gaitās nonāk Meklenburgā. 1946. gadā nokļūst Dānijā un ar bērniem dzīvo Jenstrupes (Jonstrupe) un Keges bēgļu nometnē. 1949. gadā pārceļas uz Zviedriju un mīt Geteborgai (Goteborg) tuvējā Melndalē (Molndale). Nikolaju Andersonu iesauc Otrā pasaules karā, kur viņš pazūd bez vēsts. 1951. gadā Austra ar bērniem izceļo uz Kanādu un apmetas Toronto. Dienišķo maizi pelna ar šūšanas darbiem. Vēlāk izmācās par grāmatvedi. Dedzīgi iesaistās dažādos latviešu sabiedriskos pasākumos. 1952. gada dzied Ērikas Freimanes vadītajā Dainas jauktajā korī. Freimanes slimības laikā ir balsu apmācītāja. Ilgus gadus ir arī Sv. Andreja ev.-lut. draudzes kora dalībniece. 1960. gadā uzņemas Dainas kora vadību. 1961. gada beigās Toronto salaulājas ar Verneru Plampi, bet šī draudzība pēc gadu desmita izirst. Ar Austras Plampes rosinātājas vārdu saistās arī izcilā DV sieviešu kora Zīles izveidošanās. Šī kora 25 gadu darba atceres koncerta brošūriņā lasām: (...) Spārnots bija brīdis, kad septiņas sievas, ar Moniku Jonāni priekšgalā, loloja cerību sieviešu kora tapšanai. (...) 1970. gada 19. janvārī nodibināja Toronto vanadžu ansambli. (...) Pirmā priekšniece Ausma Magone, muzikālais vadītājs Osvalds Liepa, balsu mācītāja Vija Birzniece. (...) 1971. gada janvārī par ansambļa mūzikālo vadītāju pieaicināja Austru Plampi. (...) Triju gadu laikā Austras Plampes vadībā Toronto vanadžu ansamblis izauga par skaitliski lielāko latviešu sieviešu kori brīvajā pasaulē. (...) 1974. gada 20. maijā Zīles kora vadību pārņem diriģents Arvīds Purvs. Austra Plampe savas zināšanas un enerģiju netaupa: raksta atsauksmes par muzikālajiem sarīkojumiem, piedalās Toronto Latviešu centra izveidošanā, spēlē klavieres reliģisko pārdomu pēcpusdienās, darbojas Kanādas latviešu dziesmusvētku rīcības komitejās, latviešu jaunatnes audzināšanas darbā. Sakārto un iespiež dziesmu un rotaļu krājumu Augsim Latvijai 1952. gadā. Uzlabotu un papildinātu to iespiež 1970. gadā ar titulu Dziesmu kamoliņš I. Ap to pašu laiku sakārto un iespiež Dziesmu kamoliņu II jaunatnei ar latvju senču tradīciju kopšanas paraugiem. Veic tehniskos darbus mācītāju J. Cālīša un I.Gaides Ziemsvētku dziesmu krājumam No debesīm es atnesu 1976. gadā. Palīdz vākt un apdarīt dziesmas korporācijām: Dzintrai (1977. g.), Selgai (1982. g.). Tālavijai (1984. g.). Austras Plampes sirds degsme nodziest 1990. gada 21. decembrī Toronto. Viņa pārpelnota. Pelnu urna apbedīta Zviedrijā, Melndales kapos, blakus tēvam Ādamam Bērziņam. Austras piemiņas plāksne novietota arī Jorkas kapsētas latviešu nodalījumā Toronto, Kanādā.

Avots: Latvju mūzika, 01.01.1997