Ausma kopā ar savu dvīņu māsu Ilgu piedzima 1932.gada 11.maijā, Tukuma apriņķa, Grenču pagasta, Sātu ciema “Kaupiņu” mājās, kur viņas dzīvoja kopā ar savu tēvu Vili, māti Alvīni un vectēvu Kārli. Viņiem bija  sava saimniecība, iedzīve, mājlopi – Ausma ar Ilgu jau no mazumndienām palīdzēja samniecībā – ejot ganos un visādi citādi palīdzot ar mājlopiņiem.

Mācījās Ausma Grenču pagasta skolā. 2.pasaules kara dēļ Ausma macījās 3.klasē trīs reizes, taču neskatoties uz apstākļiem veiksmīgi absolvēja Grenču skolu pabeidzot visas 7 klases. Dzīve kara un pēckara laikā nebija viegla, 1949. gadā Ausma piedzīvoja sava tēva Viļa izsūtīšanu uz Sibīriju, un pašas ar māsu un māti bija spiestas bēgt no savām Kaupiņu mājām uz mežu, lai glābtos no tāda paša likteņa, jo arī viņas bija iekļautas izvedamo sarakstos. No marta līdz maija mēnesim viņas dzīvoja un slēpās mežā. Vēlāk Ausma ar māsu Ilgu un māti bēga uz Vāciju. Rimstot kara darbībām visas trīs atgriezās uz Latviju un pārcēlās uz dzīvi Jūrmalā, Slokā.

Pēc 10 gadiem -  1955. gadā no Sibīrijas atgriezās Ausmas tēvs Vilis – tā bija liela laime ģimenei atkal būt kopā. Tēvs, būdams izsūtījumā, bija pamanījies iekrāt naudu un  kopīgiem spēkiem viņi uzbūvēja savu māju Slokā, kurā Ausma nodzīvoja gandrīz visu savu mūžu.

Ausma lielāko savas dzīves daļu strādāja Slokas celulozes un papīra fabrikā. Bija ļoti sabiedriska un  komuniklabla – viņai pat bija mopēda vadīšanas tiesības. Ausma apmeklēja sabiedriskus pasākumus, tai skaitā arī dejas, kur pagājušās simtgades 60ajos gados Ausma iepazinās ar savu topošo vīru Nikolaju. 1963. gada 2.decembrī Ausma un Nikolajs piedzīvoja laimi – sava dēla Andra nākašanu pasaulē. Ausma savu dēlu audzināja mīlestībā.

Ausma vienmēr ir bijusi ļoti izpalīdzīgs, labsirdīgs un atsaucīgs cilvēks,  līdz ar to viņai bija daudz draugu. Ausma bija ļoti Dievticīgs  cilvēks, viņa bija arī Slokas Evanģeliski Luteriskās baznīcas draudzes locekle, vienmēr ir palīdzējusi trūcīgajiem un tiem, kam klājas grūti. Ausma mācija Dieva vārdu savai mazmeitai Alisai -  vedot viņu arī Svētdienskolā.

Mīļie Ausmu atcerēsies vienmēr, kā ļoti mīlošu un gaišu cilvēku.
Dusi mierā mūsu mīļā mamma, vecmamma, vecvecmamma,  vīramāte , draugs