Augusts Pudulis (krievu: Аугустъ Арнолдъ Пудулъ) dzimis 04.04.1898 (pēc v. s.) plkst. 1 no rīta kalpa Pētera Puduļa [8] (1853, Kauņas guberņa [11]-?) un viņa sievas Lūcijas (dzim. Lāva) [12] ģimenē kā sestais no septiņiem bērniem. Dzimšanas vieta – Jelgavas apriņķis, Bēnes muiža, "Daģi".

Kristīts 12.04.1898 (pēc v. s.) Lielauces ev. lut. baznīcā. Kūmas: Jānis Grablovskis, Lavīze Grablovska. [8]

Brāļi – Rūdolfs (?-I Pasaules kara laiks), [12] Kārlis Hugo (28.03.1895 [5]-16.08.1895 [6]) un Kārlis Žanis (19.03.1897 [7]- I Pasaules kara laiks [12]); [A] māsas – Anna (20.09.1888 [1]-13.08.1893 [3]), Luīze Minna (20.08.1891 [2]-15.08.1893 [4]) un Amālija Paulīne Lūcija (09.11.1903 [9]-?).

Ticība: luterticīgs.

Tautība : latvietis. [12-14]

Pavalstniecība – Krievijas un Lietuvas, vēlāk – Latvijas pilsonība. [12] Pilsoņa iekšzemes pase izdota 03.09.1923. [12, 13]

Mācījies Vecauces pagastskolā.

Valodu prasmes: runājis latviešu un krievu valodā.

Pakļauts karaklausībai:

1. karadienests Krievijas impērijas armijā: iesaukts 1915. g. Igaunijā, [12] ieskaitīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. Dienesta pakāpe – kareivis; strēlnieks; [14]
2. karadienests Latvijas armijā:

• vēl neesot Latvijas pavalstniecībā, [12] mobilizēts 30.11.1919 Kuldīgā. Dienējis Grobiņas kājnieku pulkā. Amats – nodaļas komandieris;
• Daugavgrīvas mācību bataljons. Karaspēka daļa: I rota, vēlāk pārcelts uz II un III rotu. [14] Nosūtīts uz Latgales fronti cīņām pret lieliniekiem. [12] 11.04.1920 nosūtīts uz 5. Cēsu kājnieku pulku komandiera rīcībā un 29.06.1920 izslēgts no šī bataljona sarakstiem. Dienesta laikā apbalvojumi  netika piešķirti; ievainojumi un kontūzijas nav bijušas; sodus tiesa nav likusi. [14]​
• dienests 5. Cēsu kājnieku pulka 3. rotā. Dienesta pakāpe – kareivis. [12]

​23.03.1921 atvaļināts no 5. Cēsu kājnieku pulka līdz turpmākam rīkojumam. [12, 13]

Nodarbošanās: laukkopis [14]/zemkopis, [12] pēc atvaļināšanās no dienesta – brīvstrādnieks, [12, 13] vēlāk – atslēdznieks. [10]

Laulājies ar Ludviku Elionoru Vulfsoni 10.07.1921 Katlakalna ev. lut. draudzē.

Bērni: meita – Austra Albertīne [16] (Stendziniece, 30.08.1921 – 04.03.1979).

Ar vecākiem bijis Krievijas pavalstniecībā, skaitījies piederīgs/cēlies no Lietuvas, Kauņas guberņas, apgabala, kas neietilpa Latvijas teritorijā, tādēļ 16.12.1921 iesniedzis X Rīgas policijas iecirkņa priekšniekam lūgumrakstu par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā. 

28.10.1921 [B] Rīgas pilsētas policijas ārsts devis slēdzienu par veselības stāvokli, apliecinot, ka Augusts Pudulis veselības ziņā pavalstniecībā varētu tikt uzņemts, jo bijis “vidēja auguma, miesas uzbūve kārtīga, tauku kārta mērena, muskuļi labi attīstījušies; slimību pazīmju nav nekādu”. 07.01.1922 Rīgas X Policijas iecirkņa priekšnieks, izvērtējot lūdzēja iesniegto anketu, ārsta atzinumu un liecinieku nopratināšanas protokolu, devis labvēlīgu atsauksmi. Pamatojoties uz to, Rīgas Prefektūras V nodaļa 1922. g. janvārī ziņojusi Iekšlietu ministrijas Pasu nodaļai, ka pret Augusta Puduļa uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā iebildumu nav bijis. Iekšlietu ministrijas atsauksme – “uzņemšana Latvijas pavalstniecībā ir vēlama.” Ar Ministru kabineta 14. [12]/18.06.1923 [13] lēmumu kopā ar sievu uzņemts Latvijas pavalstniecībā. [12, 13] Svinīgo zvērestu nodevuši Rīgā 01.09.1923. [12]

Dzīvojis Rīgā, Vecajā Bauskas ceļā/ielā 47-1; [12, 13] Bauskas ielā 40-6; Staļģenes ielā 4-4; Ģimnastikas ielā 17-4; Bauskas ielā 49-2; [13] Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagasta “Evaržos”; [12, 13] Rīgas apriņķa Ogres miesta Zeiferta vasarnīcā [12] 11; [13] Rīgas apriņķa Katlakalna pagasta Vulfsona mājā; [13] Rīgas apriņķa Katlakalna pagasta „Kalpakos”. [10, 15]

Pēc Otrā pasaules kara bija atnācis pie sievas radiem Rīgā, Zāļu ielā 2, apjautāties, vai visi dzīvi un veseli…

[A] Atklāt visu brāļu dzimšanas secību nav izdevies: pēc vecāku sniegtajām ziņām lūgumrakstā par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā divi Augusta vecākie brāļi – Rūdolfs un Kārlis – tikuši mobilizēti no Vecauces pagasta Pirmajā pasaules karā, kur arī krituši. Savukārt, anketā par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā norādīts, ka Kārlis Pirmajā pasaules karā pazudis bez vēsts. [12]

[B] Augusta Puduļa lietā par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā [12] daudzi dokumenti attiecas uz viņa tēvu Pēteri, kurš kopā ar sievu lūdzis viņus uzņemt Latvijas pavalstniecībā 03.05.1920. Lai izvērtētu pretendentu atbilstību, apkopotas ziņas arī par dēlu Augustu, tāpēc daļa dokumentu datēti pirms A. Puduļa iesniegtā lūguma par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā. Pēteris Pudulis Latvijas pavalstniecībā uzņemts 18.05.1921, LNA LVVA glabājas arī viņa lieta. [11]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Lielauces (Gross-Autz); 1888 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu); 9. kadrs, 124. ieraksts.
2. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Lielauces (Gross-Autz); 1891 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu); 14. kadrs, 147. ieraksts.
3. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Lielauces (Gross-Autz); 1893 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu); 26. kadrs, 93. ieraksts.
4. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Lielauces (Gross-Autz); 1893 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu); 26. kadrs, 94. ieraksts.
5. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Lielauces (Gross-Autz); 1895 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu); 7. kadrs, 49. ieraksts.
6. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Lielauces (Gross-Autz); 1895 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu); 32. kadrs, 90. ieraksts.
7. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Lielauces (Gross-Autz); 1897 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu); 8. kadrs, 46. ieraksts.
8. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Lielauces (Gross-Autz); 1898 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu); 10. kadrs, 81. ieraksts.
9. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Lielauces (Gross-Autz); 1903 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu, vācu); 16. kadrs, 158. ieraksts.
10. LVVA, 968. f., 3. apr., 4. l., 5. lp.
11. LVVA, 3234. f., 2. apr., 9043. l.
12. LVVA, 3234. f., 2. apr., 14612. l.
13. LVVA, 2996. f., 15. apr., 27708. l.
14. LVVA, 5601. f., 4. apr., 114. l., 61. lp.-61. lp. o.p.
15. Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde… Valdības Vēstnesis, Nr. 149 (1939, 7. jūl.), 9.-12. lpp.
16. Katlakalna ev. lut. draudzes locekļu saraksts (izraksts no draudzes arhīva).