Sestdien plkst. 18, izpildot kārtējos gaisa šaušanas vingrinājumus, lidmašīnas katastrofā gāja bojā aviācijas pulka lidotājs v. v. Augusts Lapiņš. īsi pirms plkst. 18 no Daugavpils kara aerodroma gaisā pacēlušās 2 lidmašīnas: divvietnis, kas trosē vilcis piedurkni-mērķi, un vienvietnis ar v. v. Lapiņu, kuram vajadzējis izpildīt šaušanas vingrinājumus, t. i. ar ložmetēju sašaut divvietņa vilkto piedurkni. Jau pa ceļam no aerodroma uz poligonu v. v. Lapiņš vairākas reizes vingrinājies uzbrukumā, t. i. no lielāka augstuma, nekā atradās divvietnis, tēmējot piķējis uz piedurkni. Nonākot virs poligona, v. v. Lapiņš uzsācis izpildīt šaušanas vingrinājumus. Divas reizes tas ar savu lidmašīnu, šaujot ar ložmetēju, jau piķējis uz piedurkni. Trešā reize izrādījusies liktenīga. Nedaudz pārrēķinājies atttālumā, v. v. Lapiņš, no augšas piķējot, iedrāzies pašā piedurknē — audekla maisā. Cik vērojams, tad viņa lidmašīna skārusi piedurknes priekšējo galu, kas satīta ap motoru. Piedurknes otrais gals, milzīgā ātruma un motora raustīts, domājams, izlauzis kādu no lidmašinas balstiem, kamdēļ arī lidmašinas plākšņi varēja sagriezties un lidotājs vairs nespēja to vadīt. Trieciena brīdī piedurkne atrauta no troses.
Pēc sadursmes lidotājs gan mēģinājis lidmašīnu izlīdzināt un tā arī dažus acumirkļus cēlusies uz augšu, bet tad pārgājusi grīstē un no apm. 500 m liela augstuma iedrāzusies zemē. Kad notikuma vietā piesteidzās palīdzības sniedzēji, tiem atlikās vienīgi konstatēt v. v. Lapiņa nāvi. Lidotājam lidojumā bijis līdzi arī izpletnis, bet viņš nav mēģinājis to izlietot. Pēdējo norāda tas apstāklis, ka v. v. Lapiņš nav pat atsprādzējis jostu, ar kuru bijis piestiprināts lidmašinas sēdvietai. Spriežot pēc aculiecinieku nostāstiem, katastrofas iemesls šoreiz meklējams sīkā attāluma aprēķina kļūdā. Tikai daži, vai pat arī tikai viens metrs, un viss būtu norisinājies pilnīgi citādi. Bet iedomājoties ātrumus, gaisā grūti vērtējamos attālumus un lidmašinas svaidīšanu gaisa strāvās, var stādīties priekšā, cik sīks acumirklis, cik sīka, nokavēta stūres kustība var būt par iemeslu katastrofai. Tūliņ pēc nelaimes gadījuma aviācijas pulka komandieris uzdeva kapt. Balodim izdarīt izziņu par katastrofu, pie kam paredzams, ka jau šodien izziņas materiāli tiks iesniegti armijas vadībai. Lai vēlāk nedotu iemeslu baumām, vakar izdarīta arī nelaiķa v. v. Lapiņa mirstīgo atlieku sekcija. V. v. Lapiņš, pēc aklās zarnas operācijas, atradies atvaļinājumā. Jūtoties vesels, viņš pats bez kādiem aizrādījumiem vai aicinājumiem ieradies pulkā un lūdzis atļauju doties uz Daugavpili, lai izpildītu šaušanas vingrinājumu programu. Tas viņam arī atļauts. Sakarā ar v. v. Lapiņa katastrofu, laikrakstos parādījušies daži aizrādījumi, kuri neatbilst īstenībai. Kaujas vienvietnis, ar kuru gāja bojā v. v. Lapiņš, mūsu kara aviācijai iegādāts 1926. g. Vēl šopavasar izvests šīs lidmašinas kapitālremonts, citiem vārdiem, lidmašina izbūvēta gandrīz pilnīgi no jauna. Lidmašīna bijusi apgādāta ar dubultu tēmēšanas ierīci: ar gredzenveidīgo mērķēkli un optisko mērķēkli. Kāda laikraksta izteiktās domas, it kā optiskos mērķēkļus aviācijā vairs nelietojot un ka tagad visur pārejot uz «parocīgākiem» gredzenveidīgiem mērķēkliem, neatbilst īstenībai. Gluži otrādi, taisni optiskie mērķēkļi ir tie, ar kādiem cenšas apgādāt katras modernas aviācijas lidmašīnas. Tamdēļ arī minējumi šajā virzienā ir bez pamata.

Nelaiķa v. v. Lapiņa mirstīgās atliekas vakar pārveda no Daugavpils Rīgā. Šodien pīkst. 10 Jāņa baznīcā sāksies dievkalpojums viņa izvadīšanai uz pēdējo atdusas vietu.

Avots: "Latvijas kareivis", 01.09.1931