Dzimis Sinoles pagasta "Lapkašos" kā lauksaimnieka dēls. Pirmo izglītību baudījis Sinoles pagasta Mālu pamatskolā. Tā kā1914.gada rudenī iesākās pasaules karš un skolu darbība visā Latvijā traucēta, tad arī K. ir vairākas reizes bijis spiests iesāktas skolas gaitas pārtraukt. Kara laikā apmeklējis dažādas skolas gan Lejasciemā, gan Smiltenē. Skolas pārtraukšanas brīžos mācījies arī pašmācības ceļā. Latvijas valstij nodibinoties iestājas Smiltenes vidusskolā, kuru beidz 1919.gada pavasarī. Tā paša gada rudenī iestājas tikko nodibinātajā Latvijas Universitātē, lauksaimniecības fakultātē, kā viens no pirmajiem studentiem. Ar 1922.g.1.maiju K.tiek pieņemts kā palīga asistents pie lauksaimniecības ķīmijas katedras. 1923.gada oktobrī K. pāriet uz LU lauksaimniecības fakultātes fermu Veoaucē, kur ierīko un pārzina ķīmijas labaratoriju. Šajā laikā viņam jāvada studentu diplomdarbu ķīmiskā puse un jāveic arī pašam savas mācības. Tas prasa daudz pūļu un darba. Neveselīgais darbs laboratorijā stipri bojā veselību, kura viņam jau no bērnības ir vāja. Tomēr 1926.gada 4.jūnijā beidz Latvijas Universitāti ar 1.šķiras agranoma grādu.

Vēlēdamies rast veselīgākus darba apstākļus, 1927. gada jūlijā atstāj ķīmiķa darbu un pāriet uz Bauskas "Ziedoņa" dārzkopības skolu Bornsmidē, kā lauksaimniecības priekšmetu pasniedzējs. Bet jau pēc viena gada viņš pieņem Dzērbenes 2-gadīgas lauksaimniecības skolas pārziņa vietu, kurā strādā līdz pat šā (1934.) gada pavasarim. Dzērbenē paveras plašāks darba lauks kā skolas, tā arī lauku sabiedriskā dzīvē. Sākuma skola ir ļoti sliktā stāvoklī, telpas neizremontētas un nepiemērotas. Skola ir naudas grūtībās, skolnieku maz (pirmajā gadā tikai 7). Viss tas prasa daudz darba. Lai rastu skolai atbalstu, K. cenšas modināt Dzērbenes un arī apkārtējo pagastu sabiedrībā interesi uz lauksaimniecību, piedalās daudzu biedrību dzīvē, gan kā atbildīgais, vadītājs, gan kā padoma devējs un lauksaimniecības lietpratējs. K.nodibina pagastā vairākas lauksaimnieku kulturālas organizācijas, vada lauku jaunatnes mazpulku, strādā pagasta padomē kā priekšsēdētājs u.t.t.

Skolas darbā panāk to, ka skolnieku skaits skolā palielinās līdz 30, un sākot ar 1934.gada 15.aprīli Dzērbenes 2-gadīgo lauksaimniecības skolu pārņem valsts savā pārziņā. Tas nāk par atvieglinājumu un labklājību plašākai apkārtnei.

Ar 1934.gada 27.maiju agronoms Augusts Klimpiņš tiek iecelts par Latgales lauksaimniecības vidusskolas speci lo priekšmetu pasniedzēju, kur arī tūdaļ pāriet. Pasniedz fiziku, zooloģiju,mērniecību-meliorāciju un vācu valodu. Noliek pie Izglītības ministrijas pamatskolās pasniedzamo priekšmetu metodikas eksāmenus uaniegūst arī 6-klašu pamatskolas skalotāja tiesības. Tāpat beidz Rīgā sarīkotos lauksaimniecības skolu skolotāju pedagoģiskos kursus.

Klimpiņš ir precējies, kundze Milda, aug arī meita - Izolde. (Censonis, 01.11.1934)

---

Vēlāk strādājis Dobeles 1.vidusskolā.