1862.09.08. Jelgavas apr. Šķibes pag. Vīgantos - 1922.03.04. Rīgā, apbed. Meža kapos

Augusts Deglavs kļuva par plaša vēriena prozas rakstnieku pag. gadsimta beigās, aizstādams toreiz lielā daudzumā latviešu lasītājiem sniegtos tulkojumus arvielu un problēmām no viņu pašu dzīves.

Viņa pazīstamākais stāsts ir Vecais pilskungs, bet savos romānos viņš galvenā kārtā tēlo Rīgas dzīvi, kas ar latviešu inteliģences izaugšanu un laucinieku ieplūšanu rūpniecības uzņēmumos par strādniekiem, pamazām kļuva arī par latviešu, ne tikvien vācu pilsētu. Latviešu sabiedrības un gadsimtu mijas pārvērtības ļoti reāli un zīmīgi notēlotas lielajā romānā Rīga.

Bet arī citos darbos Rīgas latviešu dzīve ir Deglava galvenā viela. Romānā Liesma atspoguļojas jauno latviešu rūpnieku, tirgotāju augšupeja, kas rada plaisas sabiedrībā starp bagātajiem un nabagajiem, uzņēmējiem un strādniekiem. 

Savstarpīgas nesaskaņas iezīmējas arī pārtikušās ģimenēs. Tas pavairo financiālas intrigas, kas šai romānā saistās ap fabrikas īpašnieku Lejnieku, uzņēmēju ar ideāliem mērķiem. Viņš grib rūpēties ne vien par sava uzņēmuma zelšanu, bet arī par strādnieka stāvokļa uzlabošanu, viņu krājkases dibināšanu. Šie centieni atduras uz neizpratni citu uzņēmēju un Lejnieka paša strādnieku vidū. Ar intrigām un blēdībām. sakūdot strādniekus, pamazām tiek iedragāts Lejnieka saimnieciskais stāvoklis. Šais notikumos galvenā cietēja tomēr ir Liesma, Lejnieka nabadzīgā radiniece, kas reizē sapņo par ideālu mīlestību, bet grib būt reāliste, lai izlauztos no nabadzības un atkarības sloga. Apzināti izvēlētais pārmaiņu ceļš tomēr nesniedz gaidīto mērķi, novedot Liesmas dzīvi traģiskos sarežģījumos. Deglavs pats pēc pārcelšanās no laukiem uz Rīgu, lai apmierinātu savas sabiedriskās un literārās tieksmes, jo krasā veidā iepazinās ar līdzīgu cīņu dēļ eksistences, sākumā strādādams dažādos kokrūpniecības uzņēmumos. Strādnieka vides labā pazīšana pavīd viņa tēlojumā ar zīmīgiem novērojumiem, reālistiskiem epizodiem.

nms.lu.lv

***

Deglavs Augusts (1862 9. aug. Šķibes pag. Vīgantos - 1922 3. apr. Rīgā) - rakstnieks, grāmatu apgādātājs un tirgotājs.

   Dzimis saimnieka ģimenē. 1870-1876 mācījies Auru pagastskolā.  1776-1887 strādājis vecāku mājās zemkopja darbu.

1887 devies uz Rīgu, kur strādājis kokzāģētavā par planku pienesēju.

1888 ieguvis kādu ierēdņa vietu.

1890 strādājis A.Dombrovska kokaģētavā.  Aktīvs Rīgas latviešu biedrības loceklis (līdz 1893), Rīgas latviešu teātra korists.

No 1891 nodevies tikai literāram darbam. Apbedīts Meža kapos.

     No 1880 laikrakstu “Tiesu Vēstnesis”  un “Tēvija” korespondents, 1891-1893 laikraksta “Baltijas Vēstnesis” korespondents. Darbojies pretalkohola biedrībā “Auseklis”, tās rakstu krājuma izdevējs. Daudzu stāstu un romānu autors, viens no pirmajiem romāna žanra izveidotājiem latviešu literatūrā.

     Apgādājis savu grāmatu “Laimei uz pēdām” (1892) un trīs kalendārus: “Augusta Deglava gada grāmata 1915. gadam”, kura literārajā pielikumā ievietojis savus sacerējumus, Jaunais laiks. Latviešu kalendārs” 1918-1919.gadam, “Pērnais atbalss. Latviešu kalendārs 1919. gadam” ar dažādu latviešu autoru literāriem darbiem to pielikumā.

   Lit.: Deglavs A. Autobiogrāfija. No: Kopoti raksti. 1.sēj. R., 1926. Viese S. Augusta Deglava arhivālijas lasot. Karogs, Nr. 9 (1962).

L.Limane

 pētījumu programma - Nacionālā identitāte

***

A. Deglava kapavietā Rīgā 2.Meža kapos 1929.gadā uzstādīts K.Jansona piemineklis. Pie ēkas, kur viņš dzīvojis (A.Deglava ielā 24) 2012.gadā atklāta piemiņas plāksne un blakus skvērā Ģ.Burvja vides skulptūra "Rīdzinieki"