Jelgavas apriņķa priekšnieks un aizsargu pulka komandieris.

Dzimis tālu Vidzemes ziemeļos, Mazsalacas pagastā, klusā latviešu zemtura mājā. Sasniedzis skolas gadus, viņš iestājās Valmieras pamatskolā, centīgi mācījās dzīves gudrības, nobeidza skolu un sāka tiekties pēc tālākas izglītības. To tam arī neliedza. Viņš iestājās vidusskolā Pleskavā un to sekmīgi absolvēja. Bet tad uznāca lielais pasaules karš, kas tik daudziem cilvēkiem izjauca cerības un nākotnes nodomus. Arī vidusskolu beigušo jaunekli Augustu Ausmani iesauca karadieneitā, kur centīgais latvietis pēc Pleskavas praporščiku skolas beigšanas 1917. gadā kļuva par virsnieku krievu armijā, bet jau 1919. gadā, kad sāka izveidoties Latvijas nacionālā armija, iestājās pulkveža Mateusa bataljonā, kur kā rotas komandierim viņam nācās vadīt savus karavīrus daudzās cīņās pret Latvijas ienaidniekiem un gūt spožas uzvaras. Vēlāk, 1928. gadā, A. Ausmani kā saprātīgu darbinieku un izcilu administratoru iecēla par Liepāja aizsargu pulka komandiera palīgu, bet vēl pēc gada viņš kļuva jau par Aizputes aizsargu pulka komandieri, bet ar 1933. gada 1. janvāri viņam bija jāuzņemas Jēkabpils apriņķa priekšnieka un reizē ar to arī Jēkabpils aizsargu pulka komandiera pienākumi. Arī te A. pierādīja izcilas administratora spējas un lielu mīlestibu uz Latvijas kopšanas, stiprināšanas un izveidošanas darbu. Spilgtākais moments šai darba posmā iezīmējās 1934. gada vēsturiskajā 15. maija naktī, kad aizsargu pulka komandieris Ausmanis līdz ar saviem nosvērtajiem patriotiem-aizsargiem traucās no Jēkabpils uz tālo Rīgu, kur nokļuva īstajā laikā, lai ieņemtu sargu vietas pie Jaunās Latvijas
šūpuļa, par kuru jau pirmos gaišos starus raidīja sengaidītā tautas vienības un brīvības saule. Drīz pēc lielajiem pārkārtojumiem valstī iekšlietu ministrs V. Gulbis rakstīja rīkojumu, ka Jēkabpils priekšnieks A. Ausmanis ar 6. jūliju iecelts par apriņķa priekšnieku mūsu Jelgavā, bet viņa pruekšgājējs K. Grēbers aizcelts Talsu apriņķi. Kopš tā laika mūsu apriņķa priekšnieks kā spējīgs administrators kļuvis plaši pazīstams visā plašā Jelgavas apriņķī un viņa vārdu godam piemin arī tālos kaimiņu novados. Nevien kā tiešs priekšnieks, bet arī kā mīļš cilvēks viņš visam 16. Jelgavas aizsargu pulkam kļuvis par centru, par visu pulka dalībnieku dvēseli, kas ar laipnu vārdu, ar derīgu padomu, ar praktisku aizrādījumu vienmēr pratis uzturēt pulka dalībnieku tūkstošos to pacilāto garu, to pašaizliedzīgo gribu kalpot savai tēvzemei, to gatavību katrā laikā ziedoties savas valsts labā, ko pašlaik sastopam visā 16. pulkā.
Sevišķu cieņu viņš visā apriņķī izpelnījies kā mūžam un vienmēr taisnīgs administrators, kā laipns, pret visiem taisns likuma pildītājs, kas visās vietās un lietas balsta savu darbu uz likumu, sirdsapziņu, dzimtenes mīlestību un valsts interesēm. Viņa dzīve, viņa darbs ir gaišs piemērs, skaista priekšzīme katram pilsonim, paskubinājums visiem dzīvot tāpat, strādāt tāpat un atdot sevi valstij un tautai katrā laikā, katros apstākļos.

Avots: Zemgales balss, 27.08.1936

1940.gadā pieprasījis latviskot savu uzvārdu, lai sauktos par Austrumu. Tādā uzvārdā pāriet arī sieva Malvīne, dzim. Jauģietis-Pūce un bērni  Ruta un Viktors.

Avots: Valdības vēstnesis, 03.02.1940

Kāds Augusts Ausmanis minēts 1965.gada trimdas laikrakstos laupīšanas sakarā viņa pārtikas veikalā Filadelfijā, kurā viņš nošāvis uzbrucēju. Nav nekādu norāžu, ka tas būtu šis pats Augusts Ausmanis. Rakstā teikts, ka Ausmana sieva ir Marija un ka pēc laupīšanas pastāvošo draudu dēļ ģimene pārcelsies uz Vāciju.