Savā atvaļinājuma ceļojumā Dženovā, Itālijā, 26. maijā pēkšņi ar sirds trieku miris Toronto dzīvojošais tēlnieks Augusts Kopmanis. Ar dzīves biedri Almu un meitu Jānu viņš maija sākumā bija uzsācis Eiropas ceļojumu, vispirms dodoties uz Romu. Aizgājējs bija pats izcilākais un daudzpusīgākais latviešu tēlnieks trimdā. Pēdējā laikā viņš pievērsās ari medaļu darināšanai un guva ar tām izcilus starp tautiskus panākumus.
Augusts Arnolds Kopmanis bija dzimis Rīgā, 1910. gada 17. martā. Mācījies koktēlniecību un strādājis pie tēlnieka Kārļa Zemdegas, Latvijas Mākslas akadēmijā mācījies pie Kārļa Zāles un Kārļa Jansona. Pēc kara no Vācijas viņš ieradās Anglijā, bet 1951. gadā izceļoja uz Kanādu, kur noritējis ražīgākais viņa trimdas darbības laiks. Augusts Kopmanis bija biedrs mākslinieku vienībā Latvis, pildīdams valdes un žūrijas komisiju locekļa amatus. 1974.gadā viņu uzņēma Karaliskajā Kanādas mākslinieku akadēmijā, kas ir augstākais pagodinājums māksliniekam Kanādā. Jau pirms tam akadēmijas izstādēs A. Kopmanis bija aicināts piedalīties vairākkārt ar saviem darbiem. Tāpat viņš izstādījies daudzās latviešu un kanādiešu mākslinieku organizāciju un privātu galeriju izstādēs, rīkojis dažas patstāvīgas izstādes un regulāri bija reprezentēts vairākās komerciālās galerijās Toronto un citās pilsētās. Augusts Kopmanis bija ļoti daudzpusīgs mākslinieks. No vienas puses viņš bija pievērsies masīvam brīvdabas skulptūrām un bija vairāku monumentālu tēlniecības darbu autors, kā Kritušo karavīru pieminekļa komplekss «Saulainē» pie Toronto un masīvais skulpturālais veidojums Kanādas latviešu pirmajā pašu celtajā dievnamā Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā. Tāpat mākslinieks veidojis daudz arhitektonisku skulptūru, kapu pieminekļu u.c.
Tai pat laikā Augusts Kopmanis pievērsās tik miniatūrai tēlniecības formai kā medaļām, gūdams šajā laukā izcilus panākumus. Viņš bija loceklis Internacionālajā medalistu federācijā un kopš 1965. gada ar sekmēm piedalījās starptautiskās izstādes Atēnās, Areco, Itālijā, Parīzē, Prāgā, Ķelnē, Helsinkos, Krakovā u.c. Kanādas pirmajā medaļu izstādē Otavā, 1971. gadā uzņēma 30 viņa darbus, no kuriem vienu ieguva Kanādas ģenerālgubernators un divus Kanādas nacionālais arhīvs.
Augusta Kopmaņa biogrāfija atrodama daudzās Kanādas, Savienoto valstu un citās starptautiskās mākslas enciklopēdijās, un kopš 1960. gada viņš bija Šveices starptautiskā rakstu un mākslas institūta loceklis. Par skulptūrām un medaļām Augusts Kopmanis saņēmis daudzas godalgas latviešu, kanādiešu un starptautiskās izstādēs. Viens no pēdējiem viņa panākumiem šajā laukā bija pirmās un otras vietas iegūšana Tobago latviešu pieminekļa metu konkursā pirms dažiem mēnešiem.

Avots: "Londonas Avīze", 11.06.1976