14. jūlijā apstājies ritēt personālas pensionāres Augustīnes Pētersones-Irbiņas 103 gadus garais dzīves pavediens. Dzimusi Sajānu kalnu pakājē tālajā Lejas Bulankā, cara katordznieka ģimenē, viņa norūdījās skaudrajā Sibīrijas dzīvē. Alkās pēc zināšanām ieguvusi augstāko izglītību, viņa kļuva par pasniedzēju Piemaskavas Bitskas lauksaimniecības tehnikumā. Saviem audzēkņiem atdeva visu sirds siltumu, rosināja viņus gara dzīves paplašināšanai. Vēl tagad viņi, sirmi pensionāri, atminas savu skolotāju kā viscildenāko no dzīvē sastaptajiem cilvēkiem. Pārcietusi tālajā Kolimā represiju gadu smagumu, 1947. gadā atbraukusi uz savu vecāku dzimteni Latviju. Augustīne Pētersorte-lrbiņa daudz paveica darbaļaužu estētiskajā audzināšanā. Viņas pašaizliedzīgais darbs vienmēr tika augstu novērtēts. Viņa mīlēja cilvēkus un saņēma pretmīlestību. 20. jūlijā Augustīni Pētersoni-lrbiņu atdosim Zemesmātei Jaunciema kapos. (Cīņa, 19.07.1989)

---

Iespējams, ka kapa vairs nav, jo dzīves beigās dzīvojusi pansionātā. Viņai bija 2 dēli - 1913.gadā dzimis Jēkabs un vēl viens, kurš nomira gada vecumā. Viņai bija jaunāka māsa Paulīne. Tēvs Jānis Erdmanis mira, kad Augustīnei bija 3 gadi. Bērnību pavadījusi pie vecvecākiem Jelgavā. Vecāmāte viņu atveda uz Jelgavu, kad uzzināja, ka dēls Sibīrijā miris.