Dzimis 1891. gadā Snīpeles pagastā.

Korporācijas Selonia biedrs.

Neatkarības kara laikā dienējis Atseviškā studentu rotā.

Laulājies ar Alvīni Lēcāju (var. Lēcēju). 1922. gadā dzimusi meita Ina (var. Merina)..

30. gados A.Štreiberga  uzņēmumam ""Klints" A.Štreibergs" piederēja traktieris Rīgā, Ģertrūdes ielā.

Sieva pēc Otrā pasaules kara nonākusi Anglijā, vēlāk Kanādā.

A. Štreibergs miris okupētajā Latvijā 1958. gadā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.

Avoti: pase (1922), periodika.lv

***

Dzimis Sīpeles pagastā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada decembrī, piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā.

1919. gada 22. martā Kalnciema rajonā, kad sadursmē ar lieliniekiem Sarmu un Bataru māju apkaimē izcēlās apjukums, sapulcēja apmēram 40 kareivjus, kopā ar tiem apgāja ienaidnieka spārnu un ar spēcīgu uguni piespieda pretinieku bēgt, atstājot kaujaslaukā vairākus desmitus kritušo.

Pēc armijas pārformēšanas dienējis Latgales artilērijas pulkā. 1920. gadā paaugstināts par virsleitnantu.

Dienestu pēc brīvības cīņām turpinājis Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvajā daļā.

Neatkarības pēdējos gados atvaļināts, dzīvojis Rīgā. 

Pēc 2. Pasaules kara bijis pensionārs.

Miris Rīgā.

Avots:lkok.com