20. jūlija traģiskos apstākļos savā mājā miris plaši pazīstamais sabiediskais darbinieks. Viņš bija gaujenietis, dzimis Vidagas ciemā kā strādnieka dēls. Studējis Latvijas universitātē inženierzinātnes. Otram pasaules karam iesākoties, dienējis dzelzeļu policijā, vēlāk iesaukts un iedalīts II Rīgas policijas pulkā, ko pārveidoja par "Tornas grāvračiem". Šis posms smagi iedragāja Zāģera veselību. 1945. gadā amerikāņu gūstā pārvests uz Zedelheimu Beļģijā, no kurienes nākošā gadā izlaists kā pēdējais gūsteknis, jo viņa uzvārda pirmais burts alfabēta pašās beigās. Arī gūsts atstājis smagas sekas jau iedragātā veselībā. 1951. gadā A. Zāģeris iecejoja ASV un sākuma dzīvoja Luisvillē, strādādams par tehnisko zīmētāju. Karā un gūstā sadragātā veselība jāārstē vairāk nekā gadu sanatorijā, pārciešot arī nopietnu plaušu operāciju. Pēc tam A. Zāģeris ar dzīvesbiedri Maigu apmetas uz dzīvi Vašingtonā, kur iestājas darbā civllinženieru un mērnieku firmā Maddox & Hopkins par projektētāju. 1956. gadā viņu ievēl ALA valdē, kur bez kasiera pienākumiem nepārtraukti 15 gadus vadījis ALA Sporta un fiziskās audzināšanas biroju, kura vadībā viņš sevišķu uzmanību pievērsa sportistu jaunajai audzei. Viņš aktīvi darbojies daudzus gadus arī DV apvienības vietēja valdē. 1958. gadā bija Vašingtonas latviešu biedrības priekšnieks. Ilgus gadus ir Amerikas latviešu palīdzības fonda valdes loceklis un vairākkārtīgi ievēlēts par šī fonda vietējā apgabala pilnvarnieku. Nepārtraukti daudzus gadus darbojies Vašingtonas latv. ev. lut. draudzes padomē, valdē, pildīdams vairākus amatus. Pieder korporācijas Patria saimei un ir aktīvs Vašingtonas konventa loceklis. (Laiks, 28.07.1984)