Dzimis Lejasciemā. Studējis medicīnu, sācis rakstīt 1916.gadā "Līdumā", 1920-1927 "Brīvās zemes", no 1927.gada "Pēdējā Brīža " redaktors un ievadnieks.

Viņa dēls Alnis Avots 2011.gadā izdotajā grāmatā "Brīve-nebrīve"  atspoguļojis sava tēva  Arvīda Valtera  Avota traģiskās dzīves gājumu.

Brīvības cīņu dalībnieks, izcils publicists un aktīvs preses darbinieks bija darbojies gan kā autors, gan redaktors un redakcijas loceklis vai līdzizdevējs izdevumos "Līdums", "Brīvā Zeme", Latviešu Zemnieku Savienība,"   "Pēdējā Brīdī", "Dzīve" un "Latvis."

A.V.Avots laikrakstā "Latvis" kritiski vērtēja K.Ulmaņa vadonību un līdzgaitniekus pēc 1934.g.15.maija apvērsuma. 1934. oktobrī tika apturēta "Latvja" izdošana. Vēl nelegāli iznāca izdevuma "Trauksme"  daži  numuri .  A.V. Avots bija ne tikai palicis bez darba, bet arī nokļuva apcietinājumā 1936.g.IV - 1937.g. X.

Bija pienācis brīdis kārtot valsts eksāmenus Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesībzinātņu fakultātes Tiesībzinātņu nodaļā. A.V. Avots saņēma negaidītu atteikumu savam lūgumam. Domājams, ka K.Ulmanis bija tā norādījis. Nodibinoties padomju varai, A.V.Avots tiek atjaunots augstskolā 1940.g.aug., bet pēc pusgada izslēgts un 1941.gadā apcietināts. Apsūdzībā izmantoja Politpārvaldes vadītāja iesniegtos Ulmaņa laikā fabricētos materiālus.  Nošauts 1942.g. Astrahaņā.

Sieva Olga Aleksandra Avota dz. Berkolde (1897-1962), dēls - ķīmiķis Alnis Avots (1930-2022).

Avots: Ivara Aļķa raksts