LKOK nr.3/695

Sūna, Arvīds

Leitnants 2. (5.) Cēsu kājnieku pulkā.

* 1898. g. 8. jūnijā Valkā.

+ 1934. g. 18. jūlijā Tērvetes sanatorijā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 6. jūnijā pie Cēsīm.

Paaugstināts par virsleitnantu.

SŪNA ARVĪDS Jāņa dēls

2. (5.) Cēsu kājnieku pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1898. g. 8. jūn. Valkā, kalēja ģimenē. Beidzis sešgadīgo vidusskolu. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. okt. 180. rezerves kājnieku pulkā Petrogradā. 1916. g. janv. pārvietots uz latviešu strēlnieku formējumiem - uz Rezerves, pēc tam 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu. Tā paša gada apr. nosūtīts uz Gatčinas praporščiku skolu un pēc tās beigšanas iedalīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna, Kalnciema šosejas un citur. 1918. g., formējoties Krievijas Ziemeļarmijai, Pleskavā pieteicies Talabskas partizānu pulkā. Piedalījies vairākās kaujās pret lieliniekiem, ticis ievainots.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 4. maijā Ziemeļlatvijas brigādē, piedalījies kaujās pret landesvēru pie Cēsīm un Raunas, atkal smagi ievainots kājā. Par nopelniem šajās kaujās paaugstināts par virsleitnantu.

1919. g. 6. jūn. kaujā pie Cēsīm, kad liels pretinieka pārspēks draudēja apiet mūsu krieso spārnu un nogriezt vienīgo atkāpšanās ceļu uz Raunu, Sūna, vadīdams kājnieku izlūku komandu, zem spēcīgas ienaidnieka artilērijas, ložmetēju un šauteņu uguns noturēja pretinieku pie Cēsu stacijas un deva mūsējiem iespēju iziet no draudošā stāvokļa.

No 1920. g. janv. dienējis Ugālē par iecirkņa komandantu. Tā paša gada martā pārgājis robežsardzes dienestā, sept. pārvietots uz Kara ēku un būvju pārvaldi. 

No dienesta atvaļināts 1923. g. 1. febr., tirgotājs Daugavpilī savā pārtikas preču veikalā. 1929. g. iestājies muitas dienestā kā jaunākais eksperts Daugavpils muitnīcā. Miris 1934. g. 18. jūl. Tērvetes sanatorijā. Apbedīts Rīgā, Brā??u kapos.