Arvīds Jurgens bija izcils latviešu sportists, sporta organizators, kā arī sacīkšu tiesnesis dažādos sporta veidos. Būdams daudzpusīgs sportists, ir spēlējis Latvijas futbola, basketbola, bendija un hokeja izlasēs. Spēlēja arī ūdenspolo, tenisu, galda tenisu. Darbojās dažādos sporta klubos - Rīgas "JKS" ("YMCA"), "RFK", "Marss", "RAK", "RV" ("Rīgas Vanderers"), Rīgas "ASK", "RGK". Futbolu spēlēja arī Vīnes "Austria" komandā (1928-1929), līdztekus apgūstot hokeju Vīnes "WEV" komandā.

Viens no sava laika izcilākajiem futbola vārtsargiem. Starpkaru posmā visvairāk oficiālo valstsacīkšu aizvadījušais Latvijas futbola izlases vārtsargs (kopā 36 oficiālas spēles; 1924-1935); t.sk. Latvijas futbola izlases sastāvā spēlēja vasaras olimpiādē Parīzē (1924). Četras reizes kļuva par Latvijas futbola čempionu - "RFK" sastāvā (1924-1926) un kopā ar Rīgas "ASK" (1932). Ievērojams futbola tiesnesis un futbola organizators.

Par Latvijas basketbola čempionu kļuva divreiz (1925 "JKS"; 1926 "RFK"); spēlēja Latvijas basketbola izlasē. Bija viens no rezultatīvākajiem Latvijas bendijas izlases spēlētājiem. Latvijas bendija čempions trīs reizes (1924 "RFK"; 1927 "RAK"; 1931 "RV").

Viens no hokeja ieviešanas iniciatoriem un popularizētājiem 20. gs. 30. gadu sākumā. Viens no ievērojamākajiem tā laika Latvijas hokejistiem, spēlēja aizsarga un uzbrucēja posteņos. Trīs reizes Latvijas hokeja čempions Rīgas "ASK" sastāvā (1934-1936) un divas reizes kā šīs komandas treneris (1938, 1939).

Latvijas hokeja izlases sastāvā tās pirmajos starptautiskajos turnīros - Eiropas čempionātā (1932), divos pasaules čempionātos (1933, 1935) un ziemas olimpiādē Garmišā-Partenkirhenē (1936). Pasaules čempionātā Prāgā (1933) bija Latvijas valstsvienības kapteinis. 1935.-1940. g. bija Latvijas hokeja izlases treneris; sākumā spēlējošais (līdz 1937). Aktīvs Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) Hokeja sekcijas darbinieks, sekcijas vadītājs (1937-1940). Viens no ievērojamākajiem hokeja tiesnešiem; pirmais Latvijas pārstāvis - laukuma tiesnesis pasaules hokeja čempionātā (1939).

Otrā pasaules kara laikā nonāca Vācijā, vēlāk izceļoja uz Kanādu. Bija "Monreālas Latviešu Sporta Kluba" priekšnieks un LSAK (Latviešu sporta apvienība Kanādā) valdes loceklis.

Miris 1955. g. 17. decembrī Monreālā. Avīze "Latvija Amerikā" 1955.gada 31.decembrī rakstīja, ka viņš jau sen sūdzējās par sāpēm sirds apvidū un ar sirdi slimoja agrāk. Nāves iemesls — tromboze. Nelaiķi izvadīja uz Mont-Royal krematoriju Montreālas sv. Pāvila draudzes mācītājs H. Kušils.

Izmantota "Nacionālajā enciklopēdijā" publicētā informācija: https://enciklopedija.lv/skirklis/31172 

Detalizētāka Arvīda Jurgena biogrāfija grāmatā: Zeļenkovs A. Latvijas hokeja izlase. Sākums. 1932-1940. - Rīga, 2017. - 626., 627. lpp. Grāmatas mājaslapa: http://hokeja-vesture.simplesite.com/