Lietišķās un dekoratīvās mākslas meistars, pedagogs, mākslas vēsturnieks un teorētiķis. 1928.g. beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas keramikas nodaļu. Šajā gadā pie Izglītības ministrijas Rokdarbu darbnīcām tika nodibināti Mākslas amatniecības kursi.

1933.gadā Rokdarbu darbnīcu Mākslas amatniecības kursus pārveidoja par Rīgas Valsts mākslas amatniecības skolu un A.Dzērvītis bija tās vadītājs līdz sava mūža beigām. Darbojies metāla kaluma, ādas izstrādājumu, audumu, mēbeļu u.c. nozarēs. Bija savācis plašu etnogrāfisko priekšmetu kolekciju, kas iekļauta Latvijas Vēstures muzeja fondos.

1934.g. apprecējās ar Aleksandru Liepiņu (Aleksandra Dzērvītis), kura bija viņa līdzgaitniece mākslā un darba turpinātāja pēc 2. pasaules kara trimdā.

Sastādījis izdevumu "Latviešu tautas uzvalki" (1-12) 1931.g., rediģējis un daļēji arī sarakstījis apcerējumu "Latviešu tautas tērpi" (1-4) 1936.g., (kopā ar V.Ģinteru), sarakstījis grāmatas "Baltie darbi" (1-2) 1933-35g., Krāsainie darbi" 1934.g. (kopā ar Aleksandru Dzērvīti) u.c.

* 1897. V 07. Rīgā; M. Līze dz. Eglīte, S. Aleksandra dz. Liepiņš + 1942. XII 12.

                Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju,

                1936/1940. Amatnieku kameras loceklis,

                1937. XI 15. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 1950,

                1938/1940. Rakstu un mākslas kameras loceklis un tautas gara mantu 

                               sekcijas priekšsēdētājs,

                1939/1940. Galvaspilsētas Rīga padomes loceklis, Rakstu un mākslas 

                               kameras pārstāvis, 

                Rīgas valsts daiļamatniecības skolas direktors,

                Valsts kultūras padomes loceklis,

                Apbedīts 2. Meža kapos Rīgā.

                Avots:      „Es viņu pazīstu”, R., 1939.; 

                               „Pašvaldību darbinieks” # 11/1939.;

                               „Tēvija” # 292/1942.

**