Gleznotājs. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Pieder pie mākslinieku paaudzes, kas sevi pieteica 60. gadu beigās un visspilgtāk sevi apliecināja 70. un 80. gados.

Arvīds Būmanis bērnību pavadījis Aucē, kur tolaik dzīvoja viņa vecāki. Desmit gadu vecumā sācis veidot. Nolēmis kļūt par tēlnieku. Četrpadsmit gadu vecumā iestājies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas koktēlniecības nodaļā. Turpinājis izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Mācījies pie māksliniekiem V. Dišlera, K. Ubāna, N. Breikša, V. Kozina, I. Zariņa, A. Egles un E. Iltnera. Studijas beidzis 1970. gadā ar diplomdarbu “Arhitekti” pie prof. Ed. Kalniņa. Četrus gadus nostrādājis par zīmēšanas skolotāju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. 1972. gadā saņēmis uzaicinājumu strādāt par pasniedzēju Mākslas akadēmijā un tur darbā aizvadījis gandrīz visu atlikušo mūžu.

Nozīmīgākais Arvīda Būmaņa radošajā biogrāfijā - ap pussimt latviešu glezniecības vēsturē nozīmīgu audeklu, kas glabājas Latvijas un ārzemju muzejos un privātkolekcijās. Ja māksliniekus nosacīti dala “formas” un “krāsas” māksliniekos, tad Arvīds Būmanis sevi pieskaitīja pie pirmajiem. Viņa galvenā interese bija figurālā glezniecība. Tēmu izvēle - pārdomāta un vienmēr pamatota. Darbos rādīja sev tuvo vidi, cilvēkus vidē un savstarpējās attiecībās, ko atbilstoši sakausēja ar plašu izziņas materiālu par vēsturi, ģeogrāfiju, topogrāfiju u. tml. Daudz pievērsās vēsturiskajai tematikai, ceļojumu iespaidiem, klusās dabas un portreta žanram. Izteiksmes līdzekļu izvēles ziņā bija ļoti mērķtiecīgs. Vissavienības konkursizstādē “Jaunais strādnieks” ieguva prēmiju par gleznu “Praktikanti” (1973. g.).

Arvīds Būmanis godprātīgi un ar aizrautību strādāja, veidojot grāmatu ilustrācijas. Viņa radošajā biogrāfijā iekļaujams mākslinieciskais iekārtojums ap pussimt grāmatām. Perfektums, plašās zināšanas vēsturē, ģeogrāfijā, literatūrā devušas viņa ilustrācijām konkrētību un ticamību.

Šīs īpašības piemita viņam arī kā pedagogam, gandrīz trīsdesmit gadus strādājot ar Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedras un sagatavošanas kursu audzēkņiem. Vairākiem simtiem topošo mākslinieku viņš sniedzis izpratni par telpas uzbūves īpatnībām, priekšmetu apjomu, vides organizēšanas principiem, perspektīves problēmām, dažādu zīmēšanas veidu priekšrocībām - tāpat kā savulaik darīja K. Brencēns, K. Miesnieks, G. Mitrēvics un daudzi citi izcili metodiķi.

Pēc smagas slimības un lielām ciešanām mākslinieks mira 58 gadu vecumā. Viņš mīlēja visu, kas dzīvi dara skaistu - precīzus vārdus, spodrus kreklus, krāšņas sievietes, garšīgas zivis, smalkus jokus, Pārdaugavas muižiņas, labas manieres, senus valšus un tīras domas. Viņš pats kā personība dzirkstīt dzirkstīja, pilns nebēdnīgu joku, humora un asprātības. Sirsnīgi kolēģi un draugi atzinuši - Arvīda Būmaņa personība izstaroja kāda cita, harmoniskāka, garīgi piepildītāka laika klātbūtni.

Apglabāts Lāčupes kapos, Rīgā,  līdzās tēvam Kristapam, mātei Ernai un dzīvesbiedrei gleznotājai Lijai Būmanei (1940-1990).

Sagatavojusi Inta Lehmusa-Briede

2021. g.