Vācu izcelsmes Latvijas hokejists ARVEDS KESLERS. Par valsts hokeja čempionu Rīgas “Union” sastāvā kļuva trīs reizes (1931, 1932, 1933), spēlēja Latvijas izlasē. Līdzās aktīvām sporta gaitām bija nozīmīgs sporta darbinieks – hokeja tiesnesis, līdzdarbojās Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) un sporta biedrības “Union” hokeja sekciju vadībā.

Kad 20. gs. 30. gadu sākumā Rīgā ziemas sportisti sāka pārkvalificēties no hokeja ar bumbiņu (bendija) uz Kanādas hokeju – ar ripu, viena no pirmajām sporta biedrībām, kas pieņēma jauno sporta veidu, bija “Union”. Jau no pirmās unioniešu hokeja sezonas (1930/1931) komandas sastāvā darbojās hokeja aizsargs Arveds Keslers. Hokeja ieviešanas sākumgados “Union” komanda kļuva par spēcīgāko Latvijas hokeja vienību – par valsts čempioniem kļuva trīs gadus pēc kārtas (1931–1933). Visus šos gadus Arveds Keslers bija komandas sastāvā, un viņš bija neatņemama vienības sastāvdaļa līdz pat 1939. gadam, kad sporta biedrība “Union” beidza pastāvēt.

Arveds Keslers Latvijas un sava kluba “Union” krāsas pārstāvēja arī starptautiskā līmenī. Keslers bija Latvijas izlases aizsargs mūsu valstsvienības pirmajā pasaules čempionātā Prāgā (1933). Spēlēja Rīgas izlases sastāvā, kā arī startēja “Union” sastāvā izbraukuma spēlēs Austrumprūsijā (1933/1934) un Kauņā (1935). Bija iekļauts arī Latvijas otrās izlases sastāvā.

Līdztekus aktīvām sportista gaitām līdzdarbojās hokeja organizatoriskajā darbā. Dažus gadus bija Latvijas Ziemas sporta savienības Hokeja sekcijas loceklis (1935–1938), no 20. gs. 30. gadu vidus vadīja sporta biedrības “Union” Hokeja sekcijas darbu. Arveds Keslers hokeja sacīkstēs piedalījās kā hokeja tiesnesis; protams, vadot spēles, kurās nepiedalās kluba biedri – unionieši.

Tā tas turpinājās līdz 1939. gadam, kad tā gada rudenī saskaņā ar Latvijas – Vācijas līgumu mūsu valstī tika slēgtas vācu organizācijas un norisinājās t.s. repatriācija. Kaut arī “Union” hokejistu ierinda bija diezgan internacionāla – spēlēja vācieši, latvieši, pa kādam dānim un norvēģim – “Union” skaitījās vācu sporta biedrība, un tika slēgta. Beidza pastāvēt un dalību dažādu sporta veidu Latvijas čempionātos pārtrauca “Union” komandas. Tostarp arī hokeja vienības – gan meistarsacīkšu augstākajā līmenī, gan 2. klases čempionātā.

Arveds Keslers kā vācu tautības Latvijas pilsonis tika atbrīvots no Latvijas pavalstniecības 1939. g. novembrī; izceļoja uz Vāciju. Otrā pasaules kara laikā dzīvoja Pozenē (tag. Poznaņa, Polijā). Pēc kara – Gēstahtē, Rietumvācijas ziemeļu daļā. Strādāja apģērbu veikalā, bet brīvajā laikā aizrāvās ar mūziku, bija kora “Geestachter Liedertafel von 1862” dalībnieks. Korim mantojumā atstāja nekustamos īpašumus. Arveds Keslers aizgāja mūžībā 1987. g. 19. aprīlī Gēstahtē, bet pēc viņa nāves, kopš 1988. gada, par piemiņu viņa dzimšanas dienai (3. janvārī) Ziemeļvācijā tiek rīkots ikgadējs mūzikas cienītāju pasākums “Arved-Kessler-Abend”.

Detalizētāka Arveda Keslera biogrāfija grāmatā: Zeļenkovs A. Latvijas hokeja izlase. Sākums. 1932-1940. - Salaspils, 2017. - 629. lpp. Grāmatas mājaslapa: http://hokeja-vesture.simplesite.com/