Arveds Ivansons

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
10.10.1895
Miršanas datums:
28.06.1939
Mūža garums:
43
Dienas kopš dzimšanas:
47184
Gadi kopš dzimšanas:
129
Dienas kopš miršanas:
31217
Gadi kopš miršanas:
85
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Brāļu kapi

LKOK nr.3/572

Ivansons, Arveds

Kapteinis 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1895. g. 10. oktobrī Kokneses pagastā.

+ 1939. g. 28. jūnijā Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 12. martā dienvidos no Lašupītes Kurzemē.

IVANSONS ARVEDS Mārtiņa dēls

Neatkarības rotas kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 23. okt. Kokneses pagastā Kalnasmos. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu, studējis tirdzniecību RPI.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g., pēc eksāmena 2. gvardes pulkā paaugstināts par virsnieku. Piedalījies kaujās pret vāciešiem. 1916. g. pie Daugavpils ievainots. apbalvots ar Annas III šķiras, Staņislava III šķiras ordeņiem. Līdz kara beigām sasniedzis štabskapitāna pak. 1917. g. okt. piedalījies cīņās pret lieliniekiem pie Petrogradas, ievainots kājā un kontuzēts. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec. Virsnieku rezerves rotā, vēlākajā Neatkarības rotā, piedalījies visās kaujās Kurzemē, Rīgā atgriezies 1919. g. maijā. 

1919. g. 12. martā dienvidos no Lašupītes Kurzemē-Zemgalē, kad ienaidnieka uguns apturēja rotu uz klaja lauka pretinieka nocietināto pozīciju priekšā, Ivansons 100 soļus citiem pa priekšu metās triecienā, ielauzās apcietinājumā, kuru viņa līdzi aizrautā rota arī ieņēma, piespiežot ienaidnieku bēgt. Lielu pārdrošību Ivansons izrādīja kaujā pie Batariem, kur, par spīti nāves briesmām, iznesa no kaujāslauka smagi ievainotos biedrus. 28. martā pie Slokas zem spēcīgas uguns pēc paša ierosmes aizgāja pa ledu līdz Lielupes vidum, sagūstīja un atveda sev līdzi ienaidnieka komisāru, no kura tika iegūti svarīgi dokumenti, kas veicināja mūsu tālākās operācijas. 

Pēc Rīgas atbrīvošanas iecelts par Daugavgrīvas komandanta adjutantu. 1919. g. jūn. piedalījies bruņoto Daugavas kuģīšu cīņās pret vāciešiem. apbalvots ar Igaunijas Brīvības krustu. Vēlāk dienējis Armijas virspavēlnieka štāba Izlūkošanas nodaļā.

Atvaļināts 1921. g. maijā. No 1928. g. strādājis Rīgas muitā par jaunāko ekspertu. Piešķirta jaunsaimn. Kokneses pagastā Atradzes muižā. Miris 1939. g. 28. jūn. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas