Scenogrāfs Arturs Lapiņš dzimis 1911. gada 11. februārī Sātu pagastā.

1913./14. g.ziemā ģimene pārceļas uz Tukuma apkaimi. Pirmā pasaules kara laikā Lapiņu ģimene dodas bēgļu gaitās, Latvijā atgriežas 1920. gadā.

Mācījies Tumes četrgadīgajā skolā, Tukuma apriņķa skolā, Smārdes sešgadīgajā pamatskolā un Tukuma reālskolā. Skolas gados sāk interesēties par mākslu.

1926. gadā Tukuma reālskolas telpās pirmā izstāde kopā ar skolas biedru, vēlāk pazīstamo  gleznotāju Ansi Artumu.

Ģimenes ne pārāk lielā rocība, iespējams, bijis viens no faktoriem, kādēļ jau skolas gados pievērsies kreisiem uzskatiem. 1929. gadā kļuva par Tukuma nelegālās komjaunatnes organizācijas biedru.

1929.gadā uzņemts Mākslas akadēmijā. No 2. kursa strādā Operas dekorāciju darbnīcā.

1932. gadā bijis apcietināts par nelegālu uzsaukumu izplatīšanu. Studijas pārtrūkst.

Strādājis Latvijas sabiedrisko lietu ministrijas arhīvā.

Iesaistījās nelegālajā Revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku apvienībā, kas darbojās no 1934. līdz 1937. gadam.

Darbojies mākslinieku apvienībā "Zaļā vārna", kuras ietvaros no 1934. līdz 1940. gadam piedalījies istādēs.

1938.gadā pirmais teorētiskais apcerējums par mākslas jautājumiem "Par reālismu".

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļūst par Latvijas komunistiskās partijas biedru. Kļūst par Drāmas teātra galveno mākslinieku.

Sākoties Otrajam pasaules karam, nonāk Kirovā, kur strādā Kirovas garnizona sarkanarmiešu namā. Vēlāk darbojas Ivanovā, kur līdz kara beigām pilda LPSR Mākslas pārvaldes priekšnieka vietnieka un latvijas PSR Valsts mākslas ansambļa galvenā mākslinieka un partijas pirmorganizācijas sekretāra pienākumus. Paralēli sabiedriskajam darbam šajā periodā glezno un veido vairāku grāmatu māksliniecisko noformējumu.

Rīgā atgriežas 1944. gadā. 

No 1945. gada Rīgas Operas un baleta teātra galvenais mākslinieks.

Veidojis māksliniecisko noformējumu vairāk nekā 40 uzvedumiem.

Arī sieva Biruta Goģe  bija scenogrāfe un teātra kostīmu māksliniece Operā.

Publicējies presē par mākslas vēstures, teorijas un kritikas jautājumiem. Autors un līdzautors vairākām grāmatām par latviešu māksliniekiem.

Saņēmis virkni padomju režīma apbalvojumus un goda nosaukumus: Ļeņina ordeni, Sarkanās Zvaigznes ordeni, Tautas mākslinieka nosaukumu, vairākas PSRS Valsts prēmijas u.c.

Miris 1983. gada 2.septembrī. Apglabāts Rīgas Raiņa kapos.

Avots; Cielava S. Arturs Lapiņš - R., 1969