Sers Arturs Čārlzs Klārks,  dzimis 1917. gada 16. decembrī Mainhedā (Minehead), Somersetā, bija angļu rakstnieks, viens no pazīstamākajiem zinātniskās fantastikas autoriem.

Artūrs Klarks piedzima 1917. gada 16. decembrī, Lielbritānijas dienvidrietumos, piekrastes pilsētiņā Mainhedā vecmāmiņas fermā. Viņa tēvs bija pasta inženieris. Māte, pirms precībām strādāja par telegrāfisti.

1929.g., 11. gadu vecumā interesi par zinātnisko fantastiku un kosmosu uzkurināja viņa draugs, kuram mājās bija 1928. gada Amazing Stories izdevums, kurā bija attēlots kosmosa kuģis uz viena no Jupitera pavadoņiem un cilvēkiem tajā.

1930.g. , 13. gadu vecumā Klarks zaudēja tēvu. Kad Klarks pabeidza skolu Tauntonā, viņš pārcēlās uz Londonu un iesaistījās Britu starpplanētu biedrībā. Tai pat laikā Klarks sāka rakstīt zinātnisko fantastiku.

1941.g. 2. pasaules kara laikā Klarks iestājās Karaliskajos spēkos kā radara speciālists. Pēc kara rakstnieks kļuva par Britu starpplanētu biedrības prezidentu. Vēlāk Klarks pārcēlās uz ASV, kur piedalījās kosmisko kuģu un to palaišanas sistēmu izstrādē.

1956. gadā Klarks pārcēlās uz Šrilankas galvaspilsētu Kolombo, lai aktīvi nodarbotos ar niršanu. Vēlāk viņš nodibināja arī niršanas skolu, kas tika iznīcināta 2004. gada cunami laikā.

2007.g. , savā 90. gadu jubilejā Artūrs Klarks ierakstīja video, kur viņš pavēstīja, ka neskatoties uz to, ka viņa ķermenis ir piesaistīts invalīdu krēslam, "viņa prāts turpina ceļot pa visumu."

Viņa zināmākais darbs ir romāns

kas rakstīts laikā, kad Klārks sadarbībā ar režisoru Stenliju Kubriku pēc vairāku Klārka īso stāstu motīviem veidoja šāda paša nosaukuma filmu. Šis romāns ir kļuvis par populārāko autora darbu, bet tas nudien nav vienīgais. Artūrs Klarks bija ražīgs rakstnieks, zinātnieks, kosmosa eksperts, kas aiz sevis atstāja vairāk kā 30 romānus, 13 īsstāstu krājumus un 28 darbus, kas nav saistīti ar zinātnisko fantastiku.

2000. gadā Lielbritānija piešķīra viņam bruņinieka titulu. Viņa darbi ir devuši vārdus kosmosa kuģiem (Apollo 13 raķete un Mars Odyssey), asteroīdam (4923 Clarke, kas tika atklāts 1981. gadā) un pat dinozauru sugai (Serendipaceratops arthurcclarkei).

Vienīgais latviešu valodā atsevišķi izdotais Klārka darbs ir romāns "Delfīnu sala" (Dolphin Island, 1963) ("Zinātne", Rīga, 1969).

Arturs Klarks bija slavens gan ar sa­viem populāri zinātniskajiem darbiem, gan ar zinātniski fantastiskajiem stās­tiem un grāmatām par zemūdens pētnie­cību. «Delfīnu salā» šie trīs žanri veik­smīgi saliedēti, veidojot aizraujošu pie­dzīvojumu stāstu, kura darbība risinās 21. gadsimtā.

Piedzīvojumi sākas ar to, ka Džonijs, aizbēdzis no mājām un paslēpies uz starpkontinentu lidojošā kuģa, cieš avā­riju Klusā okeāna dienvidu daļā. Viņš paglābjas uz plosta, un šajā šķietami bezcerīgajā situācijā grupa delfīnu aiz­dzen viņu uz kādu Lielā Barjeru rifa salu — delfīnu pētniecības centru.

Krājumā "Ekspedīcija uz Zemi" ("Zinātne", Rīga, 1968) publicēts autora tāda paša nosaukuma stāsts (Expedition to Earth, 1949), kā arī krājumā "Dēmonu dzīres" ("Zinātne", Rīga, 1971) - stāsts "Jupiters pieci" (Jupiter Five, 1953).

Artūrs Klarks nomira 2008. gada 19. martā savās mājās Šrilankā, kur rakstnieks dzīvoja kopš 1956. gada.

"Viņš paredzēja sakaru pavadoņus, starptautiskus datoru tīklus, starpplanētu ceļojumus - viņš teica, ka ap 1970tajiem gadiem uz Mēness būs cilvēki, es teicu - 1980ajos," atcerējās sers Patriks Mūrs. "Un viņam izrādījās taisnība."

Avoti: wikipedia.org, starspace.lv, news.lv