Brandmajors. Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju brigādes III nodaļas komandieris, pēc 15 gadu nokalpošanas pilsētas ugunsdzēsēju dienestā, 1938.gada 1. novembrī aizgājis pensijā.
Ķiesners piedzimis 1895. gada 18. janvārī kā Zādzenes pagasta skolas skolotāja dēls. Bērnību pavadījis tēva mājās, Daugavas - māmuļas krastos, kur kopā ar saviem brāļiem pārdzīvojis baltas un nebaltas dienas. Daugavas vēji un viļņi norūdija šo latvju dēlu — nekas dzīvē viņam nelikās par grūtu. Viņš sekmīgi beidz Rīgas Pētera reālskolu un pasaules karam sākoties kā virsnieks piedalās krievu armijas cīņās. Pēc kara atgriežas tēva mājās un ķeras pie arkla. Bet lielās cīņas vēl nav rimušas — jaunajai Latvijai mācas virsū ienaidnieks gan no austrumiem, gan rietumiem. Un Ķiesners atkal ir karotāju rindās — šoreiz kā virsnieks Latvijas nacionalajā armijā. Pēc atbrīvošanas cīņām viņš demobilizējas un iestājas kā ierēdnis Zemkopības ministrijā. Tomēr ierēdņa darbs nav Kiesneram piemērots, četras kancelejas sienas viņam par šaurām. 1923. gadā viņu komandē uz Vāciju sagatavoties ugunsdzēsēju virsnieka darbam un tā paša gada 1. oktobrī ieceļ par Rīgas pilsētas brandmajoru, kādā amatā nokalpo līdz 1937. gadam un pēc tam līdz 1938.gada 1. novembrim — III  nodaļas komandiera amatā.
Atbildīgais brandmajora amats no Kiesnera prasa daudz enerģijas, bet nekad viņu neredzam sagurušu. Vienmēr laipns, atsaucīgs un izpalīdzīgs, pret padotiem darbiniekiem — taisnīgs. Kā tādu arī viņu visi iemīļojuši. Līdztekus dienestam Kiesners atrod laiku līdzdarboties arī Latvijas ugunsdzēsēju savienībā, kur no 1929. gada ir valdes loceklis un no 1932.—1937. gadam priekšsēdētāja vietnieks. Strādājis vairākās komisijās, uzņēmies arī instruktora pienākumus un darbojies ka lektors ugunsdzēsēju virsnieku kursos.
Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, Latvijas ugunsdzēsēju savienības augstāko goda zīmi par izciliem nopelniem ugunsdzēsībā un vairākām ārzemju goda zīmēm.
Kara apstākļos pavadītais jaunības laiks un ilgie gadi grūtajā ugunsdzēsēju dienestā tomēr ar laiku atstājuši nelabvēlīgu iespaidu uz veselību. Kiesners jūt sagurumu, un ārstu komisija viņam ieteic atpūtu. Pēc paša vēlēšanās viņu atbrīvo no amata 1938.gada 1. novembrī.

Miris pēc ilgākas slimošanas.

Avots: Ugunsdzēsējs, 01.11.1938

           Jaunākās ziņas, 27.01.1940