Arturs J. Liepkalns dzimis 1921. gada 15. februārī Jelgavas apriņķa Svētes pagastā skolotāja ģimenē.  Beidzis Jelgavas Skolotāju institūtu, strādāja par skolotāju un studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā līdz iesaukšanai darba dienestā, tad 1943. gadā Leģionā, cīnījies 15.divīzijas sastāvā, izdzīvojis gūstu Zēdelgemā, piedalījies DV organizācijas dibināšanā. Bēgļu nometņu laikā Vācijā Liepkalns vadīja nometni Rotenburgā, pēc tam Emdenē un arī strādāja par skolotāju Andreja Pumpura ģimnāzijā un pamatskolā, tur 1949. gadā apprecējās ar Almu Pakuli-Černaku, kurai no pirmās laulības bija piecus gadus vecs dēls Viesturs. Ģimenei pievienojās vēl meita Līga. Sākās izceļošana. lebraucis ASV, Liepkalns strādāja "Anderson Power Products" firmā Bostonā un pārskolojās: beidza Lavellas institūtu Masačusetas tehnoloģiskajā institūtā, kā arī specializējas elektronikā un rūpniecības uzņēmumu vadībā, kļūstot par minētās firmas internacionālā tirgus vadītāju. Paralēli darbam Liepkalns vakaros turpināja studijas un 1968.gadā beidza Bridžvoteras koledžu ar maģistra grādu pedagoģijā, kā arī ieguva pilntiesīga vidusskolu skolotāja un administratora tiesības.
1975. gadā Arturs J. Liepkalns iesāka ilgi lolotās teoloģijas studijas Vestonas teoloģijas skolā. Negaidīti pienāca aicinājums uz Minsteri — MLĢ direktora amatā. To viņš pieņēma ar sajūsmu. Visa ģimene pārcēlās uz Minsteri. Sākas ārkārtīgi spraigs, grūts un atbildīgs darbs, kas ilga piecarpus gadus — no 1978. g. 1. aprīļa līdz 1983. g. 1. augustam.
lesāktas teoloģijas studijas A. J. Liepkalns pabeidza Minsterē. 1978.gadā arhibīskaps A. Lūsis viņu Sv. Jāņa baznīcā Toronto ordinēja par mācītāju. Taču paralēli stundās neizmērijamiem direktora pienākumiem Liepkalns Minsterē turpināja teoloģijas studijas doktora grāda iegūšanai. To viņš ieguva 1992. gadā Čikāgā, kad ģimene atgriezās ASV.
Līdztekus studijām un maizes darbam Liepkalns jau kopš 1954. gada strādāja ASV latviešu skolās par skolotāju, pārzini un pat par ALA izglītības biroja vadītāju. Viņš saskatīja skolu lomu latviešu jaunatnes audzināšanā un saglabāšanā trimdā, lai tā nepazustu svešuma ceļos. Tad Liepkalns izšķīrās par darbu MLĢ. Pateicoties viņa aicmājumiem, ziedotāju skaits un ziedotās summas pieauga. Ārzemju skolēnus dažkārt pat visus nebija iespējams uzņemt bez pārbaudījumiem. Liepkalnam lieli nopelni ir arī Minsteres Latviešu centra idejas izveidē un attīstībā, jo tas deva patversmi skolai un internātam grūtā situācijā.
Kad bija atrasta visādā ziņā piemērota skolas direktore — Ilga Grava un bija izlemts skolas un internāta vadību nodot vienās rokās, Liepkalns atsaucās uz Čikāgas Sv. Jāņa draudzes aicinājumu uzņemties mācītāja pienākumus. Pēc 13 gadu kalpošanas šajā draudzē viņš atgriezās Bostonā tuvāk meitas Līgas ģimenei un kļuva par mācītāju Džameikpleinas Trīsvienības ev. lut. draudzē.
1997. gadā viņa sakārtojumā un redakcijā iznāca atmiņu rakstu krājums par arhibīskapu Arnoldu Lūsi  'Viņš necīnījās pasaulīgi". Daugavas Vanagu 2000. gadā izdotajā krājumā "Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940.-1990." publicēts vērtīgs māc. Dr. A. Liepkalna pētījums. Par kultūrālo darbošanos trimdā viņš saņēma ALA Kultūras fonda 1968. gada balvu pedagoģijā un 1976. gadā — Daugavas Vanagu apbalvojumu — organizācijas nozīmi zeltā. Mācītājs Dr. A. J. Liepkalns piederēja pie korporācijas Latvia saimes, piedalījies tās vadībā un bijis Pro Latvia līdzstrādnieks.
Prāvesta Dr. Artura J. Liepkalna piemiņas svētbrīdis un izvadīšana no Bostonas latviešu ev. lut Trimdas draudzes dievnama uz Ģetzemanes kapsētu notika 3. maijā, piedaloties daudziem pavadītājiem.