LKOK nr.3/295

Freimanis, Artūrs Roberta dēls

Pulkvedis-leitnants 5. Cēsu kājnieku pulkā.

* 1896. g. 13. janvārī Embūtē.

+ 1976. g. 6. martā Hannover, Vācijā.

[]

Apbalvots par 1920. g. 9. jūnija izlūku gājienu un cīņām Baltinas-Sierinas-Novosejes ciemu rajonā.

FREIMANIS ARTŪRS Roberta dēls

5. Cēsu kājnieku pulka pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1896. g. 13. janv. Embūtes pagastā Beidzis pagastskolu, pēc tam proģimnāziju Liepājā, Nikolaja ģimnāziju Liepājā. 

1915. g. maijā - sept. mācījies Viļņas karaskolā. 1915. g. nov. pārvietots uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku, 3. rotas komandieris. Piedalījies kaujās 1916-1917. g. apbalvots ar Staņislava II, III šķiras., Annas II, III, IV šķiras ordeņiem, stādīts priekšā apbalvošanai ar Vladimira IV šķiras ordeni. paaugstināts līdz štabskapitānam. 1. pasaules kara beigās atgriezies tēva mājās. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 2. dec., Liepājas apsardzības priekšnieks. No 1919. g. 24. janv. Apsardzības ministrijas komandants, vēlāk piekomandēts kara atašejam Igaunijā. 1919. g. 1. jūl. iecelts par bataljona komandieri 5. Cēsu kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pret landesvēru, bermontiešiem un lieliniekiem. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1919. g. 18. nov.

1920. g. 8-9. jūn. naktī Freimanis pēc savas ierosmes noorganizēja izlūkgājienu ienaidnieka aizmugurē Baltinas-Sierinas-Novoseļjes raj., spīdoši veica šo operāciju - īsā cīņā ieņēma apdzīvotos punktus un ieguva 3 lielgabalus, 2 ložmetējus, šautenes un 429. sarkanarmiešu pulka kanceleju ar dokumentiem. 

1920. g. 31. okt. iecelts par 2. atsevišķā eskadrona komandieri. 1921. g. apr. atvaļināts. Nodarbojies ar tirdzniecību Zilupē un Rīgā. Piešķirtas Deseles ūdensdzirnavas Embūtē. 1930. gadu sākumā piedalījies politiskās organizācijas "Saimnieciskais Centrs" veidošanā. 

1941. g. janv. repatriējies uz Vāciju. 1941. g. atgriezies Latvijā, ģenerāldirektorijas loceklis saimniecisko resursu jautājumos. Vēlāk atsacījies no amata un sācis izdot laikrakstus "Laikmets" un "Humorists". 1945. g. sākumā Berlīnē izdevis latviešu laikrakstu "Latvju Balss". 

Pēc kara dzīvojis bēgļu nometnē Hamenes tuvumā, sabiedrisks darbinieks. Vēlāk dzīvojis Hannoverā. Miris 1976. g. 6. martā.