LKOK nr.3/607

Skrēbers, Arnolds

Kapteinis 6. Rīgas kājnieku pulkā.

* 1897. g. 17. septembrī Rīgā.

+ 1979. g. 13. decembrī Geneva, Šveicē.

[]

Apbalvots par 1919. g. 18. novembra cīņu pie Iecavas upes Jelgavas rajonā. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Dzimis Rīgā.  1915. gadā beidzis reālskolu un brīvprātīgi iestājies Krievu armijā. 1916. gada jūnijā beidzis Pāvila karaskolu, dienējis Omskā. Pēc tam pārvietots uz 125. Kurskas kājnieku pulku Karpatu frontē. 1917. g. janv. pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās, palicis armijā līdz 1917. g. okt. paaugstināts par poručiku. apbalvots ar Staņislava III ,šķiras Annas III šķiras ordeņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 14. decembrī.  Atsevišķās (Studentu) rotas sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem no Ventas krastiem cauri Rīgai līdz Latgalei. Paaugstināts par kapteini, skaitot no 1919. g. 22. maija. 1919. g. okt. pārcelts uz 6. Rīgas kājnieku pulku, kā rotas komandieris cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1919. g. 18. nov. pēc mūsu frontes pārraušanas pie Iecavas upes Jelgavas raj. Skrēbers saformēja no mežā izklīdušiem kareivjiem nodaļu un uzsāka cīņu ar uzbrūkošo pretinieku, likvidēja tā mēģinājumu apiet mūsu kreiso spārnu un noturējās līdz vakaram, kad ieradās palīgspēki. 

1922. g. iecelts par Galvenā štāba priekšnieka adjutantu, 1924. g. 1. apr. piekomandēts Armijas komandiera štāba Apmācības daļai. Vienlaikus studējis tautsaimniecību LU. 1927. gadā pārgājis Valsts kancelejas dienestā. Ministru prezidenta sevišķu uzdevumu vecākais ierēdnis. Vada komandieris 5. Rīgas aizsargu pulkā. 1934-1939. g. Ārlietu ministrijas Preses nodaļas vadītājs. 1939. gadā Latvijas sūtniecības padomnieks Briselē. Apbalvots ar Beļģijas Kroņa un Lietuvas Vitauta Lielā IV šķiras ordeņiem. Pēc sūtniecības Briselē likvidācijas devies uz Berlīni. 1941. g. otrajā pusē atgriezies Rīgā. Ģenerāldirektoru padomes kancelejas priekšnieks, no 1944. g. latviešu leģionā. 

Pēc Vācijas kapitulācijas bēgļu laivā aizbraucis uz Zviedriju. No 1949. g. Latvijas interešu aizstāvis Ženēvas starptautiskajā forumā. Miris Ženēvā.