Arnolds Šiņķis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
20.09.1918
Miršanas datums:
23.03.1979
Papildu vārdi:
Арнольд Шинкис , Lāča ķepa
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Militārpersona, karavīrs, Rakstnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Brāļu kapi Katskilos, Tannersville, ASV

Arnolds Šiņķis (1918 — 1979) bija latviešu karavīrs un literāts.

Waffen-Scharfuhrer (Seržants)

SS-Scharführer.svg

Dienesta laiks 1943—1945 

Valsts Valsts karogs: Vācija  Vācijas sauszemes bruņotie spēki

Biogrāfija

Arnolds Šiņķis dzimis 1918.gada 20.septembrī Bauskas apriņķa, Misas pagasta Slūgu mājās, kalpa ģimenē.1926.gadā uzsācis skolas gaitas 1.Iecavas pamatskolā, kuru absolvējis 1932.gadā. Skolas gados aktīvi darbojies Mazpulkuun Skautu organizācijās. Pēc skolas beigšanas strādājis tēva rentētajās saimniecībās. Piedalījies Iecavas riteņbraucēju biedrības izveidē.

1939.gadā uzsācis obligāto karadienestu Latvijas armijā. Dienesta laikā piedzīvojis Latvijas okupāciju un Latvijas armijas pārveidošanu par 24.teritoriālo korpusu. Dienestu Latvijas armijā beidzis virsseržanta pakāpē. 1941. gadā pēc Vācijas uzbrukuma PSRS, 24. teritoriālais korpuss atkāpjas Latvijas austrumu robežas virzienā, kur tiek paziņots par tā izformēšanu. Daļa karavīru turpina atkāpties aiz Latvijas robežām, bet daļa pamet vienību un dodas mājup. Arī Arnolds Šiņķis 1941. gada augustā atgriežas Iecavā. Turpinājis strādāt tēva saimniecībā.

1941. gada decembrī apprecas ar Elvīru Mildu Hercbergu.

1943. gadā mobilizēts Latviešu leģionā. Dienējis leģiona 19. divīzijā, 44. ieroču grenadieru pulkā, kā vada komandieris. Piedalījies kaujās Ilmeņa ezera apkārtnē, pie Neveles un Opočkas. Pēc atkāpšanās uz Latvijas teritoriju piedalījies kaujās Siguldas pozīcijās (Mores kauja) un arī Kurzemes cietoksnī. Vairākas reizes ievainots un apbalvots. ĀrstējiesKauņas kara hospitālī un Vācijā. 1945.gada februārī atceļā no hospitāļa uz fronti Kurzemē, nokļuvis Drēzdenē, sabiedroto uzlidojuma laikā. Tika pilnībā nopostītā lielākā daļa pilsētas.1945. gada 14. aprīlī, pēc smaga ievainojuma, transportēts ārstēšanai uz Vāciju. No kara biedriem mantojis pavārdu Lāča ķepa, kā mēdz sevi dēvēt vēl tagad.

Pēc Vācijas kapitulācijas un izveseļošanās nosūtīts lauku darbos Ziemeļvācijā, lai palīdzētu siena sagādē. Pēc tam pārcelts uz karagūstekņu nometni Beļģijā. Piedalījies drupu novākšanā un namu celtniecībā. 1946. gadā pārvietots atpakaļ uz Vāciju. Pēc atbrīvošanas no gūsta 1948. gadā ieradies Lielbritānijā, kur strādājis dažādus darbus un aktīvi izglītojies. Aktīvi izmantojis pieaugušo izglītības programmas un dzīvojot Stretfordā apguvis vairākus humanitārus kursus un vingrinājies glezniecībā un žurnālistikā. 1952. gadā pārceļas uz Kanādu. No sākuma dzīvo un strādā Toronto, bet kopš 1954. gada netālajā Sadberijas pilsētā. Līdz mūža beigām strādājis par brigadieri Niķeļa raktuvēs. Brīvajā laikā aktīvi gleznojis un nodevies rakstniecībai. Plašāk zināms ar savu atmiņās balstīto grāmatu Kurzemes cietoksnis, kurā tēlotas 19.divīzijas cīņas Latvijā no 1944. gada vasaras līdz kara beigām. Strādājis arī pie triloģijas par 19.divīzijas cīņām Latgalē un Vidzemē. Arnolds Šiņķis miris 1979.gada, 23.martā savās mājās Sadberijā. Apbedīts Amerikas Latviešu invalīdu veterānu centra brāļu kapos Katskiļu kalnos, Ņujorkā.

1968.gada "Laiks" sakarā ar A.Šiņķa 50 gadu jubileju informē, ka viņam ir dzīvesbiedre Olga un 8 gadus vecs dēls Artūrs.

Bibliogrāfija

  • Kurzemes cietoksnis 1954. (Latvijā izdots 1998.gadā).

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        25.09.1944 | Mores kaujas

        1944. gadā no 26. līdz 30. septembrim notika Mores kaujas. Mores kaujas bija vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Tajās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas, bet, galvenais-evakuēties tūkstošiem latviešu ģimeņu uz Kurzemi.

        Pievieno atmiņas

        13.02.1945 | Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru

        No 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas un ASV gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos iznīcināja pilsētu. Bez pasaules nozīmes kultūras vērtībām gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuru precīzs skaits nav zināms, jo pilsēta bija pilna ar bēgļiem (arī latviešu) no austrumiem. Bombardēšana bija "atriebība" par Londonas, Koventrijas u.c. pilsētu uzlidoumiem (piemēram, kara sākumā, kad Lielbritānijai vēl nebija pretgaisa aizsardzības, Londona tika bombardēta neskaitāmas reizes; t.sk. visgarākā bija operācija Blitz- uzlidojumi Londonai notika 57 naktis pēc kārtas.

        Pievieno atmiņas

        Birkas