* 1908. XII 30.

                1935. I 27. ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vikāru,

                1940. Jelgavas Trīsvienības ev. lut. draudzes mācītājs,

                1942. IX 22. iecelts par Aizkraukles ev. lut. draudzes mācītāju,

                1942/1943. Aizkraukles ev. lut. draudzes mācītājs,

                1943. iecelts par 5. Rīgas aizsargu pulka IV bataljona mācītāju.

Bēgļa gaitu sākumu māc. A. Lūsis ar ģimeni pavada Vācijā, sākumā Tīringenā, vēlāk Rietumvācijā — Eslingenā. No turienes viņu par savu ganu aicina 1948.g. 12. decembrī Toronto nodibinātā latviešu draudze. Toronto viņš ar ģimeni ieradās 1949.g. 14. augustā. Māc. A. Lūša darbības laikā Toronto Sv. Jāņa luterāņu draudze izauga par vienu no lielākajām latviešu draudzēm brīvajā pasaulē, iegādāja lauku īpašumu bērnu un jauniešu vasaras nometnes iekārtošanai (Saulaini 1952.g.) un uzcēla savu dievnamu, ko 1964. g. 8. martā iesvētīja toreizējais archib. Dr. K.Kundziņš. 1965.g. māc. A. Lūsi latviešu ev.-lut. draudzes brīvajā pasaulē ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāpārņem archibīskapa zizlis un 1966.g. 21. augustā viņu introducēja par archibīskapu. Savā baznīcas galvas darbības laikā archib. A. Lūsis ir apmeklējis gandrīz visas latv. luterāņu draudzes brīvajā pasaulē; kā Baznīcas Virsvaldes prezidents vadījis tās darbu, pārraudzījis un izkārtojis Agendas izdošanu.

Rakstījis dzeju, rakstus, apskatus laikrakstos.

Paliek dzīvesbiedre Lūcija un 3 dēli.

                Avots:       „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.; 

                                „Baznīcas kalendārs“, R., 1942.;

                                “Svētdienas Rīts” # 6/1935.;

                                „Baznīcas Ziņas“ # 27/1942., # 51/1943.

                                "DV mēnešraksts", 1993