Dzimis 1902.gada 20.novembrī Latgales rentnieka ģimenē Ruskulovas muižā. Zēna pirmā dziedāšanas skola ir ganu gaitas, kad piedziedāti pilni meži, pakalni un kaimiņu sētas. Vēlāk bagātā tēvabrāļa ietekmēti un materiāli kaut cik atbalstīti, Arnolda vecāki nodod zēnu Rēzeknes komercskolā. Taču 1916.gadā uzsācis mācības, Arnolds spiests tās drīz vien pārtraukt, jo 1918.gada ziemā Rēzekni ieņem vācieši. 1923.gadā zēns beidz Rēzeknes Valsts vidusskolu. Tēvabrālis atkal ir gatavs palīdzēt, bet ar noteikumu, ka jaunietis stāsies Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātē. Būdams Rīgā, Arnolds Latgales studentu biedrības dramatiskajā pulciņā, paralēli vēl mācās kinomākslas studijā "Stars". 

Savā ziņā liktenīgs ir 1926.gads, kad itāļu dziedāšanas skola izsludina konkursu uz Itālijas valdības stipendiju. Arnolds piedalās un uzvar, un sāk mācīties pie profesora Zanetti. Jau pēc diviem gadiem viņš ir Nacionālās operas solists, kur debitē ar carēviča Gvidona lomu N.Rimska-Korsakova operā "Zelta gailītis". Tad jau seko Radamess Dž.Verdi "Aīdā", kas tā arī paliek viena no mīļakajām lomām uz visu mūžu.

Vienlaikus ar darbu Nacionālajā operā ar 1928.gadu sākas arī studijas Latvijas konservatorijā. Necerēti veiksmīgs A.Jēkabsona dzīvē ir 1939.gads, kad viņu komandē uz Itāliju. Te dziedonis papildina zināšanas vokālajā mākslā pie profesora Manuči Milānā. 

Iegūtās zināšanas mākslinieks atdod Latvijas opermūzikai. Kad 1961.gadā slimība liek aiziet no skatuves, mākslinieka pūrā ir titullomas no pazīstamām operām - Radameds Dž.Verdi operā "Aīda", Rodrigo Dž.Verdi operā "Otello", vecais Fausts S.Guno "Faustā", ķesteris M.Zariņa "Uz jauno krastu". Savā radošajā mūžā solistam nākas iejusties vairāk kā trijos desmitos lomu. Par augstu profesionālo meistarību Arnolds Jēkabsons 1956.gadā apbalvots ar ordeni "Goda zīme', bet 1959.gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.

Avots: Balvu bibliotēka