Arnolds Apsalons

Dzimšanas datums:
02.09.1892
Miršanas datums:
03.05.1942
Mūža garums:
49
Dienas kopš dzimšanas:
48117
Gadi kopš dzimšanas:
131
Dienas kopš miršanas:
29978
Gadi kopš miršanas:
82
Tēva vārds:
Jānis
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Apsalons
Papildu vārdi:
Ādolfs Frīdrihs
Kategorijas:
Aizsargs, Dzimis Latvijā, Grāmatvedis, Jurists, Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pedagogs, skolotājs, Podporučiks, Politiķis, Students, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Tiesnesis, Virsnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Ogre, Blaumaņa iela 7
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 03/05/42
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris 11. lēģera punkta 1. apakšpunkta lazaretē, apglabāts 11. lēģera punkta kapsētā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Arnolds Apsalons varat meklēt vietnē news.lv.

******************************************************************

Dzimis 1892. gada 2. septembris, Rīgā galdnieka un mēbeļu darbnīcas īpašnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Anlīze, dz. Kleinberga. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā (beidzis 1913. g.). 1913.–14. g. studējis medicīnu TU, 1915.–16. g. tieslietas.

1. pasaules kara laikā 1916. g. maijā kā brīvprātīgais iestājies Krievijas armijā, dienējis 12. Sibīrijas artilērijas brigādē frontē pie Doles salas. Piedalījies kaujās pret vāciešiem. 1917. g. janv. par kaujas nopelniem paaugstināts par praporščiku. 1917. g. aug. ar savu daļu pārcelts uz Galīciju, piedalījies kaujās. 1917. g. sept. paaugstināts par podporučiku.

Pēc Krievijas armijas sabrukuma 1917. g. rudenī atvaļināts, atgriezies Tērbatā un 1917.–18. g. turpinājis studijas TU.

1918. g. dec. iestājies darbā Rīgas pilsētas Pārtikas valdē, sekretāra palīgs.

1919. g. apr. mobilizēts Padomju Latvijas armijā, Inženieru bataljonā (1919. g. maijā dezertējis). 1919. g. 28. maijā brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), Studentu bataljonā, leitnants. No 1919. g. jūn. dienējis Kavalērijas diviziona 4. ložmetēju eskadronā, no sept. vecākais virsnieks 1. Kurzemes atsevišķajā eskadronā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.

No 1920. g. febr. vecākais tiesamatu kandidāts Kara tiesā, pildījis arī prokurora biedra pienākumus. Paaugstināts par virsleitnantu. 1921. g. apr. atvaļināts. 1920.–22. g. un 1924.–27. g. turpinājis tieslietu studijas LU, nokārtojis valsts eksāmenus.

1921. g. apr.–1930. g. maijā prokurora biedrs Rīgas apgabaltiesā.

No 1930. g. 28. maija Rīgas apgabaltiesas loceklis. Līdz 1934. g. Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs. Vēlāk Rīgas apgabaltiesas prokurors 2. civilnodaļā. Iekšlietu ministrijas Policijas skolas lektors.

No 1937. g. Dzelzceļu aizsargu pulka aizsargs ārrindas vienībā, no 1939. g. jūn. pulka Tehniskā bataljona Karoga rotas vada komandieris. 1937. g. aug. iecelts par Ogres pilsētas valdes pārstāvi Policijas skolas padomē. Bijis Vidzemes Patronāta biedrības biedrs.

1940. g. dec. atbrīvots no amata. Kārtojis izceļošanas dokumentus uz Vāciju, bet nav izceļojis. Strādājis par grāmatveža palīgu celtniecības trestā Rīgā.

1941. g. 14. jūn. Ogrē apcietināts, izvests uz Vjatkas soda nometnēm.

Miris 1942. g. 3. maijā Vjatkas soda nometnē pirms sprieduma pasludināšanas.

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ., Akpz; Krievijas Sv. Jura med. IV šķ., Sv. Ao IV šķ., III šķ. ar šķēpiem, Sv. So III šķ. ar šķēpiem.

Precējies 1921. g. 21. maijā ar Mildu Natāliju Āboltiņu (dz. 1896. g. 24. okt.; 1941.– 56. g. izsūtījumā Krasnojarskas nov.), dēli Aivars Visvaldis (dz. 1922. g. 22. apr.), Tālivaldis Olavs (dz. 1927. g. 16. aug.; 1941.–56. g. izsūtījumā Krasnojarskas nov.).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 3727. f., 1. apr., 21. l., 126. lp.; 1534. f., 5. apr., 8. l.; 1536. f., 2. apr., 44., 46. l.; 3687. f., 1. apr., 255. l., 41. lp.; 5601. f., 1. apr., 213. l.; 7427. f., 1. apr., 1282. l.; LNA LVA, 1986. f., 1. apr., 13116. l.; Aizsargu kartotēka; EVP; AL; LPMV; LUAJ.

No A. Apsalona 1926. g. 15. apr. rakstītās autobiogrāfijas: “1913. g. beidzu Rīgas pilsētas ģimnāziju un tā paša gada rudenī iestājos Tērbatas universitātē, Medicīniskā fakultātē. 1915. g. I semestrī pārgāju uz Juridisko fakultāti, jo studijas medicīnā man nebija pa gaumei. 1916. gada maija mēnesī, pēc tam, kad vācu karaspēks bija ieņēmis Kurzemi un atradās netāli no Rīgas, iestājos brīvprātīgi, kā savvaļnieks 12. Sibīrijas artilērijas brigādē 2. baterijā. Baterija atradās frontē pie Doles salas. 3.–6. jūnijā piedalījos mūsu uzbrukumā pret vāciem; augusta mēneša sākumā mūsu korpusu pārsvieda uz Galīciju, kur pašulaik notikās Brusilova uzbrukuma gājiens. Piedalījos oktobra kaujās Svisteļņiku rajonā. Tā paša gada septembra mēnesī tiku izvests par virsnieku par kaujas nopelniem. Tā paša gada rudenī, kad sabruka krievu armija, atgriezos Tērbatā un turpināju savas studijas. 1919. gada 26. maijā iestājos brīvprātīgi “Studentu rotā” un vēlāk, jūnija mēneša beigās, pārgāju uz Kavalērijas diviziona IV ložmetēju eskadronu. No jūlija līdz septembra mēnesim komandēju IV eskadronu. Septembra mēnesī IV eskadronu izformēju, jo pie katras divīzijas tika atstāts pa vienam eskadronam, pēc kam pārgāju par vecāko virsnieku uz I Kurzemes atsevišķo eskadronu. Piedalījos I un II Daugavas forsēšanā 1919. g. rudenī Podunajas [Dunavas – red.] rajonā Augškurzemē. Tā paša gada novembrī piedalījos uzbrukumā pret Bermonta karaspēku Bauskas virzienā.” (LNA LVVA, 7427. f., 1. apr., 1282. l., 16. lp.)

Avoti: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis ApsalonsTēvs
        2
        Anlīze ApsalonsMāte
        3
        Aivars Visvaldis ApsalonsDēls22.04.1922
        4
        Tālivaldis Olavs ApsalonsDēls16.08.1927
        5
        Milda Natālija ApsalonsSieva24.10.1896

        Nav norādīti notikumi

        Birkas