Ariadna Jupatova dzimusi 08.04.1938. bija uzņēmēja, zemnieku saimniecības īpašniece un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2005. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Ariadna Jupatova bija saistīta ar šādām organizācijām:

• Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""JUPA BŪVE""
• SIA ""IVENA""
• Jēkabpils rajona Leimaņu pagasta zemnieku saimniecība ""VANAGI""

Viņa nomira 67 gadu vecumā, 2005. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Ariadna Jupatova varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņas pēdējā dzīves vieta bija

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

Ariadna Jupatova (08.04.1938, Rīga - 05.10.2005, Rīga)  - mākslas zinātniece, muzeja speciāliste.

Dzimusi 1938.gada 8.aprīlī Rīgā, mākslinieka, grafiķa Alekseja Jupatova ģimenē.

Beigusi Rīgas 15. vidusskolu (1955) un  Ļeņingradas Mākslas akadēmijas mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1963) ar diplomdarbu «Latvijas ekslibris» (vadītājs M.Dobroklonskis). Strādājusi kā rasētāja-konstruktore Optikas mehānikas rūpnīcā (1956-1957), bibliotekāre  ZA Fundamentālajā bibliotēkā (1958-1963).

Ārzemju mākslas muzejā (iesākot savas darba gaitas -  Aizrobežu (tagad - Latvijas Nacionālais mākslas muzejs «Rīgas Birža») darbu iesāka kā vecākā zinātniskā līdzstrādniece (1963 - 1968), tad antīkās nodaļas vadītāja (1968 - 1971), ĀMM galvenā fondu jeb krājuma glabātāja (1971 - 1993), īpašu uzmanību pievēršot ĀMM sudraba kolekcijai; ilgus gadus vadījusi ĀMM Jauno mākslas draugu pulciņu.

Kā ĀMM izstāžu kuratore A.Jupatova organizējusi nozīmīgas un muzeja apmeklētājus uzrunājošas izstādes. Ievērojamākās no tām: «Rietumeiropas un Amerikas glezniecība un grafika no Armanda Hammera kolekcijas» (1973); «Senie pulksteņi un gobelēni no Maskavas Kremļa muzeja fondiem. 16.-19.gs.» (1977); Armēnijas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka Akopa Akopjana gleznu izstāde (1977); Martirosa Sarjana akvareļi un zīmējumi (1978); Lielbritānijas scenogrāfijas izstāde (1979); Roma Bēma personālizstāde (1980); Mūsdienu Indijas Tēlotājmāksla (1987); Antoņina Paškēviča. Porcelāns. Šamots. Koks (1991).

Kopš 1964. gada publicējusi rakstus par mākslas izstādēm.1967. gadā Ariadna Jupatova uzņemta Mākslinieku savienībā. Piedalījusies TV pārraidēs, 25 gadus (~1970.-1980. gados) regulāri veidojusi sižetus par mākslu, mākslas izstādēm Latvijas radio. Paralēli darbam muzejā mācījusi mākslas teoriju Lietišķās mākslas vidusskolā (1966-1975).

1993. gadā aizejot pensijā, turpina izglītojošo darbu –  no 1994. gada pasniedz ārzemju mākslas vēstures kursu, kostīmu mākslas, arhitektūras vēsturi Puškina licejā. Kā kosultante piedalījusies Ārzemju mākslas muzeja pastāvīgās krājuma ekspozīcijas veidošanā.

Mirusi 2005.gada 5. oktobrī, apglabāta Rīgā, ģimenes kapos Ivana kapsētā.

Aija Brīvniece

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sējums, V-Ž, Papildinājumi A-U. Atbildīgā redaktore Anita Vanaga. A/s Preses nams, 2003., 304 lpp. il.; Ariadna Jupatova - 214 lpp.

http://www.russkije.lv/lv

Информация с сайта www.russkije.lv