1991.gada 4.februārī, Kanādā, miris latviešu buru lidošanas pionieris Apolons Panteļējevs. Dzimis 1908.gada 14.janvārī, Pļaviņās. Panteļējevs studēja ķīmiju Latvijas Universitātē, bija Lettgalia filitrists, strādāja ķīmijas fakultātē, kā arī "Furniers" saplākšņu rūpnīcā, ko vācu okupācijas laikā pārņēma "Espenlaub Flugzeugbau". Līdz pensijas laikam Kanādā, 1974.gadā, nepārtraukti strādājis savā specialitātē. Firmas uzdevumos apceļojis daudzas pasaules malas.
Panteļējeva interese par buru lidošanu iesākās 1929.gadā, kad rūpnīcas "Furniers" labaratorijā sāka pētīt saplākšņu ražošanas iespēju aviācijas vajadzībām. Kā viņa kommilitonis Alfrēds Kiršteins stāsta: "1930.gada aprīlī mans konfuksis Panteļējevs atnāca pie manis ar jau uzbūvētu burlidmašīnas asti un grāmatiņu vācu valodā par burlidošanas sportu. Tad arī nolēmām, ka iesāktais darbs jāturpina visā nopietnībā, un jāuzbūvē planieris, ar ko var pacelties gaisā un lidot. Viņš jautāja , ko es domājot un vai nebūs tomēr par traku, ja pirmo burlidmašīnu Latvijā nosauktu par "Dullo Dauku"? Atbildēju, ka sākumā visas lietas izskatās trakas un tā arī pie  "D.D."palikām".  Nākamā gadā viens pats Panteļējevs planieri uzbūvēja un iesāka pirmos lidošanas mēģinājumus Bolderājas kāpās. Drīz nodibināja Latvijas burlidotāju biedrību. Par burlidošanas oficiālo sākumu Latvijā kļuva 1934.gads, Kad Aviācijas veicināšanas biedrības Jelgavas nodaļa sarīkoja plašu pašreklamēšanās dienu. Vispirms Jelgavā, 1934.gada decembrī, iesāka darboties burlidotāju skolas. Rīgas skolu vadīja A.Panteļējevs, kas arī uzņēmās LAK (Latvijas aerokluba) buru lidotāju sekcijas priekšnieka amatu.  Ar VEF dāvāto planieri 1936.gada vasarā Panteļējevs veica pirmo "nāves cilpu" ar sekojošo "grīsti" Latvijā. Drīz tam sekoja viņa rekords divvietīgā burlidmašīna, noturoties gaisā 1 stundu un 15 minūtes. 1939.gada augustā Kauņā notika Baltijas valstu pirmais civīlās aviācijas salidojums, kur Latviju pārstāvēja A.Panteļējevs, B.Azeļickis un A.Vilks. Vilks toreiz veica garāko distanci - 182 km no Kauņas līdz Ezerei, ko nolidoja 3 stundās un 45 minūtēs. Tas radīja lielu publikas interesi. Tā laika latviešu jaunatnes aviācijas atmodu ievadīja Herberta Cukura pārgalvīgie lidojumi uz seno koloniju Gambiju (un Japānu - red.). Vai visās Latvijas skolās, skautu vienībās, mazpulkos un kādās 40 LAK nodaļās cītīgi būvēja lidmodeļus un zāģēja ribiņas buru lidmašīnām. Ja šodien Latvijas jaunieši jūsmo par Rolling Stones un tamlīdzīgiem grāvējiem - toreiz sprieda par Cukuru, Panteļējevu, Šrāderu, Tramdahu, brāļiem Vidiņiem, Vilku un citiem. "Galvas sasita" pat tādi seriozi kungi kā grafiķis S.Vidbergs, baletdejotājs P.Fibigs, dažādi direktori un pat dažas dāmas, no kurām viena, Ženija Kalniņa, kļuva Panteļējeva kundze. Tie bija skaistie Latvijas ziedu laiki! Kad pulkvedis Jānis Indāns "militarizēja" LAK 1938.gadā, kā sekcijas vadītāju Panteļējevu nomainīja virsleitnants Imants Šleiters. Panteļējevs šo rindu rakstītājam atklāj savā 1979.gada vēstulē: - "Par LAK sekretāru - valdes locekli, civilās aviācijas inspektors pulkvedis Indāns iecēla vienmēr kādu Aviācijas pulka virsnieku, liekās, uz vienu gadu.  No viņiem ļoti simpātisks bija kapteinis A.Graudiņš." Savu pretimnākšanu Graudiņam Panteļējevs demonstrējis ar cēlu žestu; kādās LAK svinībās Graudiņu "apbalvojot" ar savu FAI (Internacionālā Aeronautikas Federācija) "C" nozīmi - trim baltām kaijām zilā fonā, virs Latvijai piešķirtā apzīmējuma - YL. šo relikviju Graudiņš uzdāvāja rindu rakstītajam pirms viņa lidojuma uz latviešu Dziesmu svētkiem Gotlandē. Visbijas aviātoros tas toreiz izsauca mazu sensāciju; ar tādu mazjaudas lidmašīnu - motorburnieku tur vēl neviens no zviedru cietzemes līdz tam nebija ieradies. Graudiņam dāvātā Panteļējeva relikvija šogad atgriezīsies Latvijā. Tā rotās ceļojošo kausu, kas nesīs Apolona Panteļējeva vārdu. Aizgājējam tā bija domāta kā pārsteiguma dāvana. Par to viņš neko nezināja. Pārsteigums nācis mums ar likteņa nežēlību. Lai nu tas vēršas kā mudinājums topošiem Latvijas burlidotājiem. Aizgājēja draugu un cienītāju līdzjūtība Panteļējeva kundzei un ģimenei tālajā Vankuverā. (Induļa Ozola raksts "Brīvā Latvija" 13.05.1991. izdevumā)