Dzimis 1948. gada 28. decembrī Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Stabļovas ciemā Domenika un Annas Slišānu ģimenē.

1956.-1964. gadā mācījies Upītes astoņgadīgajā skolā

1964.-1968. gadā – Bulduru  Dārzkopības tehnikumā, iegūstot dārzkopja un biškopja kvalifikāciju.

1974.-1980. gadā neklātienē mācījies glezniecību un grafiku Maskavas Mākslas tautas universitātē.

1978.-1984. gadā neklātienē studējis LLA Jelgavā  un ieguvis diplomēta agronoma specialitāti. Strādājis par ražošanas iecirkņa vadītāju, galveno agronomu, kolhoza priekšsēdētāju, Upītes pamatskolā  mācījis dabas mācību, zīmēšanu un Rekavas vidusskolā Latgales kultūrvēsturi.

No 1995. gada ir Upītes bibliotēkas vadītājs, līdztekus Upītes kultūrvēstures muzeja dibinātājs, uzturētājs un sabiedriskais vadītājs.

Antons savu mūžu un laiku veltījis novada tradīciju apzināšnai, kopšanai, novadnieku piemiņas saglabāšanai un iedzīvināšanai, latgaliešu valodai.  Viņš cītīgi vācis un pierakstījis mutvārdu un muzikālo folkloru Šķilbēnu un Baltinavas pagastos.

Kopā ar priesteri Miķeļi Jermacānu jau pagājušā gadsimta  70. gados ierakstījis magnetafona lentēs Šķilbēnu pusē dziedātos psalmus par mirušajiem, garīgās dziesmas un  tautas dziesmu  dziedāšanu laukā visa gada garumā.  Viņš ir  Rekavas  un Upītes etnogrāfiskā ansambļa dibinātājs un Upītes etnogrāfiskā ansambļa  vadītājs, ir Latgaliešu Kultūras Biedrību Savienības valdes loceklis un LKB Balvu nodaļas priekšsēdētājs.

Antons Slišāns organizē un vada Upītē ikgadējos Kūkovas novada bērnu un jauniešu svētkus, folkloras un dzejas dienas, mīlestības dzejas un dziesmu festivālu “Upītes Uobeļduorzs”, organizē Ziemeļlatgales mākslinieku darbu izstādes.

Viņa vadītās zemnieku saimniecības “Jākupāni” grāmatu izdošanas radošā grupa izdod gan paša, gan citu novadnieku grāmatas. Apgāds sabiedrību iepazīstina ar jauniem vārdiem literatūrā, klajā laižot vairāk nekā divi desmiti grāmatu.

Radošajam darbam pievērsies, mācoties Bulduros, kur vadījis tehnikuma literāro pulciņu un žurnālu “Jaunība”.

Pirmās publikācijas 1981. gadā rajona laikrakstā “Vaduguns” – trīs dzejoļi Šķilbēnu pagasta izloksnē.

Sarakstījis un izdevis 29  grāmatas dzejā un prozā kā  bērniem tā pieaugušajiem gan latgaliešu, gan literārajā valodā. Viņa darbi publicēti daudzos Latvijas preses  izdevumos, ievietoti kopkrājumos, almanahos, gadagrāmatās kā  “Saule izkapts kātā” (1991), "Olūts", “Tāvu zemes kalendars” u.c.

Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs no 1994. gada Kopā ar sievu skolotāju Irēnu izaudzinājuši  un izvadījuši dzīvē četrus bērnus un tagad palīdz audzināt mazbērnus.

2000. gadā Antons Slišāns saņēmis Lielo folkloras gada balvu. 2007. gada Dzejas dienās Antons saņēma apbalvojumu par izcilu devumu reģionālajā literatūrā un labāko novada dzejas krājumu "Tītupats".

2008.gadā VKKF padome Antonam Slišānam piešķīrusi mūža stipendiju un Ordeņu kapituls apbalvojis viņu ar V šķiras Atzinības krustu.

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2009" titula "Gada kultūras darbinieks" ieguvējs.

2011.gada februārī, jau pēc nāves viņam piešķirtas vēl divas latgaliešu kultūras gada balvas.  "Boņuks 2010" tika piešķirts par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā un par labāko literāro darbu - "Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana".

Iznākušas grāmatas:

• Raibī panti (1991),
• Lyugums sapneišam (1992),
• Tāvaine muna (1992),
• Par gadskārtu Jānīts nāca (1993),
• Cik vējam krāsu? (1994),
• Zynamōs meikleites (1995),
• Lela ceļa maleņā (1995),
• Šērve jeb kur tavi ideāli? (1995),
• Ziemneši (1996), Sovu liktini izsōpūt (1996),
• Ar myužeibu sasarunoj (1997),
• Rūtaļu gods (1997),
• Salnas nenokosts zieds (1998),
• Upītes ābeļdārzs (1998),
• Rotaļa (1998), Liktiņdorbs (1999),
• Saulei par prieku (1999),
• Olūtā smielieja (2000),
• Nepareizais (2000),
• Laiks (2001),
• Atnadzis jeb šis labvēlīgais latgaliskums (2003),
•   12 (2006),
• Tītupats (2007),
• Kotram. Kaждому. Egautele. (2008),
• salve regina (2008),
• Škilbanu Romys katoļu draudze i Suopu Dīvmuotis bazneica Rekovā (2008),
• Latgaļu volūdys vuordneica: Zīmeļlatgola (2009),
• Rūtaļu vydā (2009),
• Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana (2010)  

Miris 2010.gada 15.decembrī. Apglabāts Breksenes kapos.

Avots: Balvu bibliotēka  

***

Bija precējies ar skolotāju, folkloristi Irēnu Slišāni, dēls - Andris, meitas - Nacionālā teātra gaismu māksliniece, tekstilmāksliniece Lienīte, dz.1976.g., rakstniece, tekstilmāksliniece Annele,dz.1975.g. un literāte Mārīte, dz.1985.g.

Antons Slišāns dzimis 28.12.1948. bija zemnieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2010. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Antons Slišāns bija saistīts ar šādām organizācijām:

• ""Latvijas Folkloras biedrība""
• Balvu rajona Šķilbēnu pagasta zemnieku saimniecība ""JĀKUPĀNI""
• Balvu rajona Latgaliešu kultūras biedrība

Viņš nomira 61 gadu vecumā, 2010. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Antons Slišāns varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Balvu rajons

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv